Uz iedzīvotājiem “orientētu” ekonomiku var “atļauties” tikai Ziemeļvalstis

neko (2012-11-07 19:09)      precizē terminu "iedzīvotāji"... tie ir tie, kas uztur vai tie ko uztur?

v_s_o_p (2012-11-07 19:29)      neko--> Atbilde "jā" vai "nē":)

wolands (2012-11-07 19:29)      Un kas ir "uz iedzīvotājiem orientēta"? Tāda, kas kas neko neeksportē, tikai ražo iekšējam patēriņam?

neko (2012-11-07 19:36)      Pieņemot, ka runa par visiem kopumā atbilde ir nē, jo rezultāts (demogrāfiskā situācija pēdējos +/-10 gadus viņiem ir stabili negatīva - viņu modelis ir izmirstošas sabiedrības modelis.)

Eneile (2012-11-07 19:53)      Neko, bet patiesībā kā reiz ir otrādi - tieši tajās valstīs, kur iedzīvotāji sevi atražo nav raksturīgas attīstītas sociālās garantijas, jo ģimene, radu bars par grūtībās nonākušajiem parūpēsies. Savukārt, valstīs, kur demogrāfiskā situācija ir sūdīgāka kā reiz sanāk, ka piemēram nevienam citam kā vien valstij neatliek gādāt par vecajiem cilvēkiem

banditta (2012-11-07 19:59)      Ko nozīmē uz iedzīvotāju vērsta ekonomika??? /IKP/

v_s_o_p (2012-11-07 20:01)      neko-->Tātad nē! Ne saudzējam? mēs, esošā situācijā ejam savu ceļu

Deisa (2012-11-07 20:28)      Uz iedzīvotājiem orientētu ekonomiku var atļauties tikai pārtikušās un ilgtermiņā domājošas valstis. Mums nav ne viena ne otra.
Nevaru piekrist apgalvojumam, jo nepiekrītu par tām ziemeļvalstīm. Nedomāju, kā cilvēks , kurš tā izteicies domāja par Baltiju, Krieviju. Mēs jau neesam ziemeļvalstis, mēs esam ex USSR

Maverick (2012-11-07 21:13)      Ja esmu pareizi sapratis jautājumu (kaut gan tas nebija viegli - tas ir diezgan murgaini noformulēts), tad Ziemeļvalstis ir iebraukušas dziļi auzās ar savu siciālistiski tendēto ekonomiku. Cilvēkiem ir izdevīgi būt "ņēmājiem", nevis "devējiem". Nav interese attīstīties, jo tāpat viss aiziet nodokļos. Labi ir dzīvot pensionāriem, invalīdiem un vientuļajām māmiņām, bet šīs grupas nav ekonomikas pamats.
Turklāt visam ir mākslīgi uzskrūvētas cenas un visādi pseidoekonomisti to sauc par "augstu dzīves līmeni". Labi dzīvot ir tad, ja apkārt viss ir lēts, nevis viss dārgs. Tas ir ekonomikas strupceļš, kāršu namiņš, kur lietas vairs nemaksā tik, cik tās reāli maksā, bet tām ir mākslīga, uzpūsta vērtība.

mojito (2012-11-07 21:40)      Man arii nav iisti skaidrs ,ko noziimee uz iedziivotaajiem orienteeta ekonomika ? Kaadaa kontekstaa tas domaats. Pieljauju,ka pabalstu un soc. nodroshinaashanas zinjaa. Tad atbilde ir drizaak jaa,nekaa nee.

v_s_o_p (2012-11-07 22:01)      Skaidrs...

edmunds (2012-11-07 22:15)      esosais darba raziigums/tehnologiju attiistiba lajutu katarm no mums straadaat 2-3h dienaa un paareejo laiku atpuusties/baudiit dziivi. diemzeel vadosajai elitei izdeviigaak ir produktiivaa darba paarpalikumu patureet sev un muus uzskatit par vergiem. ja skatamies ienaakumu liikni tad straadnieku skirai taa ir prakstiski nemainiiga peedeejos 200 gadus un apmeeram sakrit ar izdziivosanas minimumu. savukaart vadosajam slaanim/korporaacijaam taa aug katru gadu gandriiz dubultiigi. piemeeram pietiek palasiit microsoft un apple finasu raadiitaajus :)

v_s_o_p (2012-11-07 22:48)      edmunds -->(good)

dsm19 (2012-11-07 23:28)      Domā tais ziemeļvalstīs piena upes tek ķīseļa krastos...skarbā realitāte, ka tur tāpat vairums cilvēku strādā daudz un nogurdinoši,atšķirībā no mums vairāk iebirst makā... bet dzīves dārdzība...

breakdown (2012-11-08 07:26)      Driizaak es teiktu, ka to var atljauties "gudras" valstis.. Taam nav obligaati jaabuut ziemeljvalstiim.. Nepiekritiishu Maverick un dsm19.. Man liekas ka progresiivaas nodoklju likmes ir sevi sheit pietiekami labi pieraadiijushas.. (runa iet par Norway) sisteema straadaa, bet k-kaa neesmu dzirdeejis par norveegju miljonaaru un miljardieru masveida izbraukshanu, lai gan vinjiem ir katru gadu jaanoskaita laba summinja valstij arii tad, ja nav guvushi pelnju un ir seedeejushi tikai uz saviem uzkraajumiem. Domaaju ka nodoklju siteema sheit ir taisniiga, orienteeta uz truuciigajiem, un gjimeneem.
Par taam maaksliigi uzpuustajaam cenaam.. Jaa, ir taada lieta, bet paarsvaraa tas ir deelj ievedmuitas u.c. nodokljiem, kas ir domaati ieksheejaa tirgus un razjotaaju aizsardziibai, jo tikai taa ir iespeejams nodroshinaat vieteejo razjotaaju konkureetspeeju, taa kaa minimaalaa stundas likme Norgee ir daudz lielaaka nekaa vairumaa valstu. Norge kontrolee importu, importeejot tikai to, kas tieshaam ir nepiecieshams, vai ko ir izdeviigi importeet, lai saglabaatu savas dabas bagaatiibas (piemeers - kurinaamaa malka).
Nepiekritiishu arii par dziives daardziibu. Vairums cilveeku dziives daardziibu kaadaa valstii kljuudaini nosaka saliidzinot tikai cenas. Tad arii LV, saliidzinot ar kaadu Aafrikas valsti ir liela dziives daardziiba. Pareizaak ir saliidzinaat, cik daudz vienu un to pashu preci ir speejiigi iegaadaaties cilveeki par, teiksim, stundas algu(likmi) dazjaadaas valstiis. Piem, ja LV cilveeks straadaa par 2Ls st, par ko vinjsh var iegaadaaties 2 litrus bendziina, bet Norveegijaa par stundas darbu var iegaadaaties 10 litrus ( lai gan cena ir austaaka), tad ir skaidrs, ka LV patiesiibaa ir vismaz reizes 4- 5 daargaaka par Norgi. Taa kaa nekad nebuus, kaa Maverick saka, ka visi sanjem daudz, un preces maksaa maz. Svariiga ir algas un precju cenu attieciiba.

Polus (2012-11-08 07:49)      1) Orientācija "uz iedzīvotājiem" jeb sociālisms labi funkcionē vien tad, ja iedzīvotāji valstij uztic naudu un maksā nodokļus (apzināti solidarizējoties ienākumu pārdalei). Latvijā tas nestrādātu pēc definīcijas, jo a) valsts naudu pārvalda neprasmīgi; b) daudziem nodokļu nemaksāšana ir norma.

2) Norvēģija ir absolūti neadekvāts piemērs. Pirms naftas atrašanas viņiem nebija nekā - paši emigrēja aumaļām. Dārdzība ir tiešs rezultāts vietējo nespējai konkurēt nesamērīgo algu dēļ. Tāpēc jau viņi arī importē vergus no A-Eiropas - lai kaut cik saglabātu izmaksas zemas.

3) Protams, piemērs par benzīna litru kā benchmark ir neadekvāts. Cik Norvēģijā relatīvi maksā pārtikas grozs, ar kuru iztikt, piemēram, nedēļu + dzīvokļa īre un komunālie?

4) Edmunda piemērs mazliet neveiksmīgs. Starp spēju radīt produktu, kuram pāris stundās izpērk miljoniem eksemplāru, un vienkāršu strādnieku ir zināma atšķirība. Visu cieņu strādniekam, bet, manuprāt, ir diezgan skaidrs, kāpēc algu attiecība ir tāda, kāda tā ir. Tomēr piekrītu, ka daudzos gadījumos algas ir ekspluatējoši zemas.

Lucy (2012-11-08 09:19)      Nē nepiekrītu!

v_s_o_p (2012-11-08 11:53)      Paldies visiem par interesantām atbildēm. Orientācija "uz iedzīvotājiem" ir “sociālā pakete” uz ko var “cerēt” katrs valsti piedzimušais visa mūža gājumā. Sociālisms , kapitālisms ir arhaiski apzīmējumi. Kapitālisms ka tāds tika aprakts ar pēdējo tempļa bruņinieku lai ko tas bārdainais būtu rakstījis savā lit. darbā