Lāčplēša diena

Lāčplēša diena - jautājumi un diskusijas

Ko jums (tieši jums katram personīgi) nozīmē Lāčplēša Diena? (20)
Man personīgi: atmiņas par dzirdēto no vecvecākiem un redzētais svecīšu vakaros.
Jaaatceraas gan buutu, ka Lozhmeteejkalns, Tiireljpurvs, un Kjemeru Anninja nav tieshi sastiiti ar Briiviibas ciinju notikumiem. Jaa, tur veidojaas naakamie Briiviibas ciinju varonji, tie, kuriem paveicaas izdziivot un tie, kuri neaizgaaja uz Krieviju sist krievu impeerijas paliekas. Ljoti sarezhgjiits laiks! Apvienoties ar tiem, kuri uzbruka Lozhmeteejkalnaa, sist tos, ar kuriem kopaa seedeeja ierakumos, pagriezt shautenes pret saviem sabiedrotajiem - vaaciem. Veel tagad nav skaidri zinaams, kaa tas viss notika un kaapeec. Bet, pateicoties toreizeejam bardakam, mums ir Latvijas valsts. Un sveetki 11. novembrii. Protams, novērtēju toreizējo karavīru drosmi un vīrišķību. Visu cieņu! Taču cinisms ne dēļ viņu paveiktā, bet gan krietni vēlāk sapurgātā. Cilvēki savu dzīvību nežēloja. Un dēļ kā? Vai viņi to būtu darījuši, ja zinātu, kāds bezsakars pēc n-tajiem gadiem notiks? Viņi gāja cīņā par labāku Latviju, bet mūsdienās notiekošais diemžēl sanāk kā viņu paveiktā noniecināšana. :( bija 1987. gads. skola. ģeogrāfija. pārbaudes darbs. mēs ar sola biedru bijām... vieni no tiem puikām skolā, kurus sauc par ´nelabojamiem". es nebiju divnieku karalis, viņš gan, bet mēs darījām daudz "interesantas lietas". pigorus un tā. garlaicīgi ar mums nebija nevienam.
nu, lūk.
man patika kartes, es zinaju robežas, kadas tās bija kādreiz. mēs uzzīmējām psrs karti, kurā baltija bija ārpus robežas ar treknu sarkanu flomasteru nodalot baltiju no psrs. atmoda vēl sākusies nebija, bet cilvēku apziņa tai jau bija gatava, bet to mēs vēl puikas būdami nezinajām.
nodevam darbus un gaidījām kartējo izskaucienu pie direktora. pierasta lieta. teicamnieki no tās bīstas, būs... diezgan dziļš pofiks. bla bla. bla bla bla. tra, la lā. ko viņš vēl var pateikt, ko jau nebija simc reižu sacījis, viss gar ausīm. es dažreiz uz viņu skatījos un kamēr viņs runāja, es pie sevis domāju kā viņš pārvēršas par kaķi. vai par vardi. mute kustas, mēle mēgina noķert mušas.

mēs abi dabūjām pieciniekus. no mūsu ģeogrāfijas skolotāja. man jau bija aizdoma, ka ģeogrāfijas skolotājs, misters millers ir puika uz goda. šad un tad parūca, bet netaisnīgs nebija. manam partnerim tas bija pirmais piecinieks varbūt pat semestrī. un bija 18. novembris. es nezināju. misters millers man vēlāk, kad laiks tam pienāca, pastāstīja. izrādījās vīrs uz goda un tā. pasauca, aprunājās. viņš zināja, ka kam ideja radās. tas arī nebija grūti. drīz sākās atmoda. dīvains laiks. notikumi attīstījās tik strauji, ka tauta, kurai... es nepiederu fiziski, bet kurai piederu garīgi - latvieši, ieguva savu valsti.
tādi, lūk, pīrādziņi un atmiņas.
Atceros vienu no saviem vecpapiem, kursh tieshi piedaliijaas Briiviibas ciinjaas. Pamatskolas laikaa atradu atvilktnee atziniibas rakstu ar taadu kaa vaacu kaashkrustu. Tad uzzinaaju par ugunskrustu un Briiviibas ciinjaam. Taa papiira foto ir manaa DG kaut kur. Vispaar, mammai Dzimshanas diena...tas noziimee, ka vajadzeetu pazvaniit uz maajaam..! ··· Lāčplēša diena: Ko jums (tieši jums katram ... lasīt visu diskusiju (20 atbildes) –»
Vai tu svini Lāčplēša dienu? (63)
Daudziem padomijā dzimušajiem latviešiem Latvijas svētki tā arī neiegūlās asinīs un tādu Lāčplēša dienu uztver, kā kaut ko svešu un mākslīgu. Toties daudzi nespēj tikt vaļā no “vīriešu dienas” 23.februārī, ...
Divi vectēva brāļi krita pirmajā pasaules karā, mammas brālis krita otrajā pasaules karā...viennozīmīgi pieminu... karavīri ne visu dara pēc savas gribas, bet bez viņu upuriem, mēs šodien nebūtu tādi kā esam....ja šodien rastos nepieciešamība, ari nedomādams dotos karā... Tā, kā senči ir piedalījušies brīvības cīņās, tad svinu. Priekā! Nevajag nu pīt kopā "padomiju" un pašu padirsto valsti.
Neatkarības dienu un Lāčplēša dienu svinējām 90tajos gados. Tad kad bija tā sajūta, ka esi kaut ko izcīnījis. Jo pats esi bijis tur klāt, pats esi piedalījies LAtvijas Tautas frontes demonstrācijā, pats stāvējis uz barikādēm. Toreiz visi ticēja, ka nu tik būs, nu izdzīsim "krievu tankus" un dzīve aizies. Jā, toreiz iespējas bija plašas un "starta pozīcija" ideāla. Varējām celt Savu Valsti.

Diemžēl izrādījās, ka Savu Valsti neesam pelnījuši. Pirmajā vietā izvirzījās katra personīgās intereses, piedzīvojām ka tie, kas dienā skaisti runā no tribīnes, naktī piestūķē sev pilnas kabatas ar sazagto. Piedzīvojām to, ka nemākam dzīvot bez svešiem saimniekiem un svešiem tankiem. Ja agrāk pazemīgi skrējām ziņot par paveikto uz Maskavu, tad tagad skrienam tik pat pazemīgi uz Briseli vai Vašingtonu. Kā bijām kalpu tauta - tā palikām. Pēc jauno saimnieku komandām nolikvidējām visu to, kas varēja nest labumu valstij.

Tie, kuri saprata, ka tā dzīvot nevēlas, izvēlējas vieglāko izeju no krīzes - lidostu. Bet palikušie sadalījās divās daļās - viena apgalvoja, ka esot par "demokrātiju", "seksuālo brīvību" un vispārēju nošpricēšanos, bet visus tos, kas domāja citādāk, nosauca par homofobiem, antivakseriem un kremļa aģentiem :)

Un nav nevienam jāstāv klāt ar pātagu - latvieši paši viens otru "drāžot", nemaz nepamanīja, ka viņus jau sen "drāž" citi saimnieki ... :)
Nupat atgriezos no krastmalas. Gaišai piemiņai aizdedzām svecītes par tiem, kuri mira mūsu dēļ.

Bija daudz ģimeņu ar bērniem. Silts, patīkams vakars.
šie svetki tieši attiecas uz civiliedzivotajiem, ne tikai uz armiju, un mes gan pieminam, gan svinam, tapec jau pliivo karogi un ne-mēra laika notika dažadi pasakumi.
bet tie, kuriem uz patrotisku bernu audzinašanu nospljauties, vesturi aizmirst un tik lama valsti, zinama lieta.
··· Lāčplēša diena: Vai tu svini Lāčplēša dienu? lasīt visu diskusiju (63 atbildes) –»
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu