Krīzes cēlonis?

Lieldienuzakis (2009-06-18 00:10)      ... un , lūk, kas notiek, kad kalpam iedod naudu.

BuutlsBamtrinkets (2009-06-18 08:23)      "kokrupnieciba ir vieniga nozare latvijā ar pozitīvu eksporta/ importa saldo, tā kā butl nerej, nezini faktus"

Tu pats saprati ko pateici?
Zāģmateriālu izvešana TIEŠĀM ir ar pozitīvu saldo. Tāpēc bija rakstīc kok"rūpniecība".

Rugumpods (2009-06-18 08:35)      ja Šleserim būs izdevīga celtniecība - mums atkal būs ko ēst :DDDD

VIZUAALAAmaaksla (2009-06-18 17:38)      ar "ēst" mūs vairs nevar izglābt....

purva_bridejs (2009-06-18 19:13)      Papētiju Latvijas budžeta ienākumus, no 2005.gada līdz 2008. gadam valsts budžets palielinājās divas reizes! 2005.gadā 3miljardi, 2008.gadā 6miljardi, katru gadu pieaugums pa miljardam. Galvenos budžeta ieņēmumus sastāda nodokļi un nodevas, kādi 90%, lielākie nodokļu ieņēmumi ir no darba algām IIN un soc iemaksas, aptuveni trešdaļa no budžeta, vēl lieli ieņēmumi ir no PVN, UIN un akcīzes nodokļa. 2005.gadā pateicoties Eiropas naudām jau pirmāmkārtām sākās būvniecības uzplaukums, dibinās jaunas celtniecības firmas, darbā tiek paņemti cilvēki, naudas lielas, algas lielas - lielāki ieņēmumi valsts budžetā no algu nodokļiem, lielākas algas cilvēkiem, viņi vairāk tērējās automātiski lielāki ieņēmumi no PVN un akcīzes, pieaug valsts budžets, valsts budžetā nekādus uzkrājumus neveido, bet palielina valsts iestādēs strādājošo skaitu un palielina algas, uc izdevumus, cilvēki sāk vēl vairāk tērēties, nekādus uzkrājumus neveido, pat vēl vairāk, palielinoties ienākumiem bankas uzreiz sāk dot kredītus nekustamiem īpašumiem, cilvēki iztērē ne tikai savu naudu, bet arī svešu, algas privātā sektorā turpina augt, palielinās valsts budžets, algas un darbinieku skaits aug arī valsts sektorā, un tā uz riņķi, blakus tam turpina augt arī cenas visam pēc kārtas. Pēkšņi 2008.gada otrā pusē izrādās ka būvnieki ir „drusciņ” aizrāvušies sabūvējuši par daudz, straujā tempā tiek atlaisti pelnošākās profesijas darbinieki un krīt nekam nevajadzīgo mājokļu cenas, tie savukārt vairs nevar norēķināties ar bankām, bankas nevar norēķināties ar saviem aizdevējiem, atlaižot darbiniekus privātā sektorā, samazinās budžeta ienākumi no algu nodokļiem, vienlaikus samazinās arī trakā iepirkšanās mānija, samazinās PVN valsts budžetam un pārējiem mazumtirgotājiem ie

purva_bridejs (2009-06-18 19:14)      ...mazumtirgotājiem ienākumi rūk, samazinās algas viņu darbiniekiem, kas atkal samazina nodokļu ienākumus, valsts strauji samazina savus izdevumus, respektīvi algas darbiniekiem un atlaiž labos laikos darbā pieņemtos cilvēkus, kas automātiski vēl samazina cilvēku pirktspēju un ietekmē visas pārējās nozares utt. spirāle aiziet uz leju!
Ja 2008.gadā budžets bija 6,3miljardi, tad šogad laikam cik es pamanīju pēdējo reizi gāja runa par 4,5miljardiem, faktiski par trešdaļu, bet nu lejupslīde tikai turpināsies.
Samurgoju bik par daudz ) patika satelīta versija :DDD
p.s. manuprāt galvenā problēma bij tā, ka ne valsts, ne iedzīvotāji negribēja veidot uzkrājumus, bet tikai tērēt.

riks (2009-06-18 19:47)      es gribēju veidot uzkrājumus, tak nebija no kā. OK, biju tāds nelietis - mazliet ieguldīju darba instrumentos - ~ tik, cik maksa tads auto, ar kādu "zolīdam" cilvekam būtu konapleksi braukt.

sed (2009-12-08 08:25)      Buuvnieciiba attiistiijaas jo bija pasuutiitaaji, a pasuutiitaajism nebija naudas, taadeelj bankas ar prieku aizdeva, jo pasuutiitaaji soliijaas aatri uzbuuveet un paardot. A pirceejiem arii nebija naudas un atkal bankas ar prieku aizdeva.
Visa buuvnieciiba no materiaalu iepirkshanas liidz pat nekustamaa tirdznieciibai tureejaas uz krediitiem un barojaas no tiem.
Materiaalus pamataa pirkaam aarzemees, taadeelj aizdotaa aarzemju nauda fiksi vien atgriezaas atpakalj un Valsts uzvaariijaas no PVN. Arii celtnieku algas aatri vien atgriezaas aarzemees, jo vinjiem arii gribeejaas plataaku televizotu un krutaaku autinju, ko Latvija uzrazhot nespeeja, bet PVN tomeer nopelniija.
A tagad pusei Latvijas iedziivotaaju ir krediiti, taatad naudinja te jaasapelna un reizi meenesii jaasuuta no Latvijas prom. Te nu ir visa kriizes sheema. Plus pie taa veel aarzemees ir paarprodukcija. A vinji nebija mulkji, to laiciigi paredzeeja un saguldiija naudinju sheit. Un tagad no augliishiem dziivo. A mees te knapinamies.
Buutu jauki ja valsts sanjemtos atpirkt vismaz kaadu dalju krediitu no bankaam, tad vismaz procenti paliktu sheit, bet valstij jau nav naudas, visa jau taa aizpluust uz aarzemeem.
Taa arii ir, viss ko valdiiba dariija bija "nafing speshal", seedeeja uz PVNa un riiveeja rokas.
Beediigi.

Digital_Bath (2010-01-20 22:41)      Nekustamais miris, tampeec, ka LV nav jeegas pirkt dziivokli un dziivot, biznesu uzcelt valstii, kuraa ir liels emigraacijas skaits, nav izdeviigi :) turklaat arii cenas ir suuds :D

Digital_Bath (2010-01-20 22:41)      Industrial latvijaa bija miris kops Latvija gribeeju "baigo neatkariibu" :D vot i neatkariiba :D

kraa9 (2010-03-18 00:08)      mans neprofesionālais viedoklis:
---
pirmkārt, neatkarību mēs atguvām kaut kā nesaprotami viegli. Bez kādas būtiskas cīņas. Esošās kompartijas un čekas struktūras - ar to, ka tām vienīgajām tai laikā bija nauda, sakari un informācija - tā ņēma un pazuda... vai arī saknes kaut kur palika un pārtapa visādos bandītiskos grupējumos?
---
otrkārt, es domāju, ka korupcija ir tas, kas ir pie vainas. Mēs esam tikai grauds tur, kur savā starpā cīnās lielas naudas un varas. Esošā partiju sistēma nodrošina to, ka tie, kam ir vairāk naudas, tie arī iegūst vairāk varu.
---
Tālāk, es nedomāju, ka Kalvītis un viņa valdība nezināja, ka būs krīze. Rekā Lembergs savulaik berzēja rokas, ka krīze tas ir iespēju laiks, un diez vai viņa mūžā vēl kas tads būs.
---
Vēl ir jāņem vērā pasaules resursu krīze, kas tā vai savādāk agrāk vai vēlāk iestāsies, un tas jebkurā gadījumā nosaka, ka lielie kā Krievija ASV uc. kļūs arvien agresīvāki, un protams mēs to izjutīsim ar savu korumpēto politiķu palīdzību

blurred (2011-02-26 00:31)      Tēti, Tēti vai mums arī ir krīze tāpat kā citiem?
Nē dēliņ, citiem ir krīze bet mums pizdec!

voshelis (2011-03-07 23:06)      "krīze" jau iesākās,kad lielajā kapitālisma,brīvības...eiforijā-tika visa ekanomiskā infrastruktūra-rūpniecība,lauksaimniecība... iznīcināta!

jusii (2011-03-08 00:36)      Tā nav tikai dažu cilvēku rīkota apzagšana, tā ir apzināta banku un citu karteļu sarunāta valsts iekarošana un pakļaušana, bez ieročiem. To mums lētticigajiem nesaprast. Ja kāds mūs censtos iekarot ar ieročiem, mēs cīnītos pretim. Vai tagad kāds cīnās - figu. Viss ir izplānots, ne pie mums.

profesijaprincese (2011-03-09 00:23)      Ekonomiskā intervence ..... visi lielie veikali Maksimas , Rimčiki,.......??????
Kā ķepuroties??????

PAPA (2012-03-11 21:51)      ....kāpēc esam pakaļā...tamdēļ ka Latvijā praktiski neko neražojam,izņemot koksnes izstrādājumus....tālajos 90 gadu vidū,kad Latvijā izpostīja visas rūpnīcas mūsu kaimiņi leiši un igauņi praktiski visas rūpnīcu iekārtas par lētu naudu nopirka sev...tagad ražo pilnā sparā,pie mums slēdz Liepājas cukura un kafijas rūpnīcu,igauņi nopirka visas rūpnīcas iekārtas ar visu kafijas šķīstošas kafijas marku un tagad ražo un nekāds ES netraucē viņiem,arī cukuru,vieglās un smagās rūpniecības preces.....pēc preču pārvadājumiem redzams,ka igauņi savu saražoto produkciju ved uz ES valstīm un ne tikai,nevis ieved.Par cik Latvijā neko neražojam...mūsu lieltirgotāji pamazām pāriet uz lētākajām Ķīnas precēm...tas redzams visos lielveikalos.Uz ko Latvijas valsts balstās,praktiski uz dažāda veida kravu tranzīta...ostas,sauzemes,mazāk gaisa transports.Kāmēr klausīsim ES aizdevējiem to nedrīkst un šito nedrīkst,tikmēr nekas nemainīsies...būs vēl sliktāk. Bet par celtniecību runājot sākās viss tā saucamajos treknajos gados,kad bankas uzpūta nekustamā īpašuma cenas...kā saka ...ir aitas ir cirpēji....