Kādi būtu latvietim svinamie svētki?

chentaluluu (2014-02-23 21:35)    1 Šķiet nevar uzskaitīt vidējā, standarta LATVIEŠA svinamos svētkus un pārējos svētkus un atzīmējamās dienas. Jau par tiem pašiem Ziemassvētkiem ir jūklis - citi svin, citi labāk Jauno gadu atzīmē, citi latvieši ir pareizticīgie. Līgo diena šķiet standarta svinamā diena. Ļoti daudzi atzīmē 8.martu, 23. februāri, bet daudzi tik noliedz. Tāpat ar 11. un 18.novembra svinēšanu, daudziem pat sapraššanas nav par šiem svētkiem, bet citi apzinīgi, svēti svin. Man šķiet svētku nekad nav par daudz, ka tik prot svinēt un kāda starpība kas ko svin. Var nosvinēt ziemassvētkus, jaunogadu, pareizticīgo ziemassvētkus un veco jauno gadu un nekas par to Tev nebūs, kaut arī esi Latvietis parastais standarta.

men (2014-02-23 21:47)    1 ...svini kaut katru vakaru,kas tev liedz!? :))

neko (2014-02-23 21:57)    1 Līgo, Ziemssvētki, 11 un un 18 novembris pārējais atkarīgs no vēlmes "ārpus kārtas pieliet ģīmi", tādam nolūkam noderēs pat Taizemes neatkarības diena.

selnija_ (2014-02-23 22:24)      Tādā reizē es cilvēkus nedalītu latviešos un jelkādos citos. Katrs svin ko grib un pārējie respektē, protams ja vien tas citiem netraucē mieru.

dogville (2014-02-23 22:24)  1   Jaa,medaljas ir sveetki!!Un veel Ernests iepriecinaaja!Veel jo vairaak kauns okupantu sveetkus svineet!

_Bella (2014-02-23 22:31)      Ja jūti, ka svētki ir tavējie un ir svētku noskaņojums, svini! Kāpēc dalīt latviešu, nelatviešu, labie un sliktie svētki?

chentaluluu (2014-02-23 22:33)      Man šķiet visi svētki ir iedalāmi apakšgrupās:
svinamie svētki, atzīmējamās dienas un kodieni.
Dzīves gaitā tie mainās un kas bija aktuāls vakar, tas vairs nav svarīgi šodien ,un sazin ko vēl rīt svinēsim. Tagad bērni un pusaudži svin Helovīnus, jaunieši un mīlnieki Valentīndienu. Aktuālāka kļūst mātesdiena, bet kādreiz svinējām 8.martu. Reiz bija 23.februāris, bet tagad Lāčplēša diena un jau iedīglī ir tēva diena. Kādreiz biji pagāns un svinēji pagāniskos svētkus, tagad ej uz baznīcum un jau citi svētki svinami, vai vismaz svētku izpausme savādāka.
Katru gadu jāseko līdzi ko svinēt un ko vairs nē. Bet kodieni... tur jau nemaz svētkus nevajag, tie paši atrodas!

jozolsen (2014-02-23 22:34)      Svētkus varētu iedalīt dažādās grupās un tad pašam izdomāt kurus svinēt..Presonīgie-dzimšanas dienas,vārda dienas.,arī aizgājēju piemiņas..Valsts svētki-paskatieties kalendārā...Nacionlie-kultūras svētki..arī Jāņi,Dziesmu svētki.,sSaulgrieži,Mārtīņi,....Idealoģiju svētki-8.marts un vēl dažādi komūnistu uzspiestie,kā arī dažādi baznīcu pasākumi..Ir liela izvēles iespēja ko svinēt un atzīmēt katram..

neko (2014-02-23 22:39)      selnija_ (2014-02-23 22:24) viedoklis
"Katrs svin ko grib un pārējie respektē"

Ne gluži, bet kā sievietes viedoklis ir ok... atkarība no vīrieša ka Tev ir blakus protams ir pilnīgi dabīgi ar svinēt Bastīlijas ieņemšanu, Karalienes Elizabetes dzimšanas dienu vai gatavot saldumus Sultāna dzimšanas dienas svinībām. Tas tikai liecinās, ka esi iekļāvusies sava vīrieša ģimenē/dzimtā un pieņēmusi to un tā tagad ir Tava.

AivarsN (2014-02-23 22:54)      Vai mēs neesam viena dīvaina tauta? Savus īstos svētkus,izdabādami okupantiem,saucam par pagāniskiem un kautrējamies svinēt,bet svešu tautu svētkus un pat okupācijas gadadienas svinam ar lielu pompozitāti.Varbūt tieši pašcieņas trūkuma dēļ Latvija nespēj savu neatkarību saglabāt.Ja arī neviens neatņem,tad paši no tās labprātīgi atsakamies.

Paula6 (2014-02-23 23:19)      Lielākā daļa šodienas latviešu ir liels pretrunu mistrojums un daudzi pat nezin, kuri svētki ir reliģiskie un kuri pagāniskie. Tas viss ir atkarīgs no audzināšanas ģimenē un tās tradicijām. Manā dzimtā nozīmīgi ir Līgo svētki, 18.novembris un Ziemassvētki..egli sapošam uz 21. decembri ziemas Saulgriežiem, bet tā kā daudziem šis vakars nav brīvs, tad visi satiekamies 24. decembrī un tie ir dzimtas svētki, kad visi kopā...pirms tam noteikti aizejam uz baznīcu (lieli, mazi). Tā kā dzimtai ir gara un bagāta vēsture, tad mums ir savi svētki un tradicijas. Rudenī Mārtiņus un martā pavasara svētkus, Lieldienas, arī pārējās jubilajas cenšamies svinēt kopā, jo kopīga svētku svinēšana saliedē dzimtu un tā kā dzimtā kašķu nav, tad zini, ka vari paļauties jebkurā brīdī uz saviem tuvākajiem cilvēkiem.

vienss (2014-02-23 23:20)      Aivars N pareizi saka TO VALENTĪNU sodīja ar nāvi par to k šis gejus salaulāja . A tagad svin Visu mīlnieku dienu...

ponytail (2014-02-24 00:10)    1 Svētki norāda uz piederību, un ja piederības sajūtas nav, tad arī grūti izstrebties cauri tai putrai un tikt skaidrībā, ko svinēt, ko nē. Īpaši, ja neviens oficiāli nav norādījis, ko un kā darīt.
Neiedziļināšos personiskajā svinēšanas pieredzē, bet, runājot par latviskiem svētkiem, domājams, nevienam nav šaubu par līgošanas tradīcijām (izņemot tos, kam ugunskurs der vienīgi desu un gaļas cepšanai, un alus tiek dzerts lielos daudzumos, jo Rimčikā ir dabūjams pa lēto). Jau tas vien, ka esam gandrīz vienīgā tauta pasaulē, kas ir saglabājusi dažas ļoti, ļoti senas tradīcijas un rituālus, būtu vērts, lai ar to lepotos, pat ja to jēga (vai zināšanas par to) laika gaitā ir zudusi.
Bet ir šis tas, kas, manuprāt, arī būtu vērā liekams latviskuma un svētku kontekstā. Piemēram, vārdadienu svinēšana, kas arī ir, lielā mērā, mūsu ekskluzīva tradīcija. Un vēl tāda lieta, kas saucas Kapusvētki. Jo, lai kā nu gribētos iznesties gudrākiem par pašu Zālamanu, fakts paliek, ka šāda tradīcija ir, un tā tiek saukta par svētkiem. Man, personiski, nav kauns no tā, ka latvieši vienmēr ir īpašu uzmanību pievērsuši kapu kopšanai un savu aizgājēju pieminēšanai, un arī tāda ģimeniska sanākšana vasaras svētdienā ir tikai uzteicama, kaut arī notiek kapsētā. Katrā ziņā, man simpātiskāks ir radu klačas uzsitiens pie omes un opja kapa, nekā šokolādes sirdis, voblas un "Ģeņ pobedi" aurēšana Uzvaras parkā, zombiju maskas un cita veida mērkaķošanās - vai nu tas būtu ideoloģisku apsvērumu dēļ, vai parasta stulbuma diktētas.
Kas attiecas uz reliģisku vai tautisku svinēšanu - Latvijas Republikas Satversme Tev garantē ticības brīvību, tad nu svinot svētkus vari brīvi izpausties, un nevienam nav par to jāsniedz atskaite.:)
Ā, un vēl. Grozies kā gribi - visi svētki tomēr nonāk gadskārtu rituma atskaites punktā.:) Redz, pavasarī jau arī tie putniņi, tās bitītes... Kaķi aurē un cilvēkam arī gribas pāroties. Nu, un to ganos ejamo laiku jau tagad neviens vai

Rudensroze18 (2014-02-24 00:25)      Ko nozīmē - ´pareizi´? Kāpēc kādam jānorāda, kas otram jāsvin, un vai tas ir pareizi vai nepareizi? Svētki jau tāpēc ir svētki, lai tos svinētu - tātad cilvēks būtu priecīgs, pacilāts, jautrs, utt. Jo vairāk svētku, jo vairāk iespēju izvēlēties, kas man patīk un ko gribu svinēt, bet tāpēc jau nav jāpostulē, ka man patīkošie ir vienīgie īstie un visiem svinamie svētki (diemžēl, mūsu sabiedrībā ļoti bieži gribam norādīt kam, ko un kad pienākas svinēt un kad skumt). Citiem tie varbūt ir pilnīgi vienaldzīgi un viņi nesaprot, kāpēc kāds kaut ko liek svinēt. Man, piemēram, gada nozīmīgākie svētki ir Jāņi, citam Ziemassvētki, nu un ko tas maina?

ponytail (2014-02-24 00:44)      ups, aizrāvos!:D
sekojošais turpinājums -
Nu, un to ganos ejamo laiku jau tagad neviens vairs nezina, tāpēc jāmeklē citi atskaites punkti pavasara svinēšanai. Tie, kam pavasaris tā agrāk iestājas, sazieķējas ar šokolādi un, sarkanām rozēm zobos, skrej savus valentīnus meklēt jau februāra vidū.:) Pacietīgākie sagaida 8. martu, bet pārējie vienkārši klusiņām krāso olas.:)

Tessa (2014-02-24 09:25)      daudzus gadus atrodoties PA, ir nacis secinat,ka tie,kuri brec visvairak,principa nesvin nekadus svetkus, butu tas 8.Marts vai 18. novembris. vieni ir vinju niistie,otri-tapec ka valsts nodariija pari. liels vairums arii ziemassvetkus un jauno gadu pavada pie pece.
aiz ta-kada jega vispar ko tadu jautat? ibo kads dziivo ar prieku, klatiem galdiem un miiljiem apkart,bet cits iignjojas,spljaudas un apliek-tjip,liekuliiba,komercija,naudas izsvieshana,blablabla.
Jedem das Seine.

symbio (2014-02-24 09:28)      Esmu dzimis Latvijas PSR un ar to lepojos. Padomiju sagrāva, apzināti 70 gados, bet cik ilgi noturēsies ES? Bet lai paliek ne par to ir jautājums. Es piemēram svinu visus oficiālos svētkus un pārējos kas ir neoficiāli. Helovina vietā latviešiem, tak ir veļu diena, bet to jau laikam piemirsa. Un vēl, alkoholu nelietoju, vienkārši kautko pagatavojam un dzeram , tēju, kafiju, varbūt dzērienu "Veselība". Vai tad ir jāpiedzeras. No rietumiem ievazātos svētkus neatzīmēju.

slieks (2014-02-24 09:50)      No bērnības atceros Ziemassvētkus, Lieldienas un Jāņus. Tad vienmēr tika cepti gardumi un sanāca ciemiņi, man - ķiparam bija prieki, un es šos svētkus ļoti gaidīju. Vasarsvētkos arī bija rauši, un tēvs brauca uz mežu pēc meijām. Šie ir mani svētki arī tagad + 18.novembris.

Lucy (2014-02-24 09:56)      Līgo, Ziemssvētki,JG, Lieldienas,vasarassvētki+ ģim/svētki,vēl valsts svēkus tos arī nedaudz svinam.Ir vēl daudz tradicionāli svētki,kā piemēram Plostniekssvētki Strenčos uz kuriem braucam katru gadu.

Maybex (2014-02-24 10:13)      Tā kā latvieši sen jau vairs nav uzticīgi pagānu tradīcijām un liela daļa jau kādu labu laiku arī kristīgās lietas ir sākuši izvērtēt reāli, nevis akli pieņemt, tad svētku svinēšana arī ir šāda - sajaukta. UN kādam ko norādīt nemaz ar nav forši. katram ir tiesības izvēlēties pašam, kā un kad svinēt.
Manā ģimenē kopā svin Ziemsvētkus un Lieldienas. Tiesa, ar reliģiju šo nesaistām. Drīzāk tā ir tematiska kopā būšana ģimenes paplašinātajai formai.
Īpaši rituāli mums ir gan Līgo vakaram, Jaungadam un 18.novembrim. Vai tos īpaši svinam? NU nez, drīzāk vienkārši ievērojam ierastās lietas.

Deisa(2014-02-24 10:52)  Pareizi ir svinēt to, ko gribas svinēt un ko ir ar ko kopā svinēt. Da i viss. Cik var par to latviešu pareizīgumu, nepareizīgumu? Ne jau pēc nacionalitātes... nākamās atbildes