Pretrunīgās kāzas Čečenijā

Torpedo    2 Nesaprotu, kāpēc cilvēkus nodarbina domas par kāzām eksotiskās zemēs. Pieļauju, ka Papua un Jaungvinejā ir pieņemts izdot pie vīra 12 gadu vecumā. Un mūsu pašu lieteratūrā ir aprakstīti gadījumi _Salna pavasarī_, _Aija_, ka vecs vīrs jaunai sievietei bija vienīgā iespēja izrauties no kalpa kārtas un nevergot visu mūžu smagu fizisku darbu. Tobiš, izīrēja savu jauno Pī par materiāliem labumiem

erucanob  3 7 Čečenijā neviens meitenēm neprasa ko viņa grib vai negrib. Un pie citiem musulmaņiem ir tieši tāpat.

Karmensita    1 ģimenes materiālais pamats ir svarīgs, grozi kā gribi

veidi, kā to dabūt, ir dažādi

jadore    1 Ļoti daudz kas ir atkarīgs no meitenes rakstura un psihes, kā arī no vīrieša izturēšanās. Materiālais nodrošinājums ir svarīgs, bet kāda cena par to tiek maksāta! Šādas laulīgas var beigties arī kā traģēdija.

tool  2 1 Lūgums atbildētājiem nekoncentrēties pamācošā tonī uz notikuma tradīciju vai ētikas pusi. Mēs visi labi zinam, ka tie ir ļoti nosacīti jēzieni!!!
Jautājums bija par sievietes uzskatu iespējamo maiņu, laika gaitā, amplitūdā no "dzīve ir beigusies" līdz "kā man paveicās!!!".

kokote    3 Domāju, ka tur jau no bērnības ir pilnīgi cita audzināšana un to, ko eiropiete uzskata par emancipācijas sasniegumu un tādā kontekstā vērtējot šo situāciju kā "pasaules galu", patriarhālajā klanu sabiedrībā jau tagad uztver kā veiksmes stāstu. Iespējams vienīgais mīnuss, ka viņa nav pirmā sieva. Lai kāda VCP (pēc šejieniešu mērauklas) būtu pirmā sieva un lai kāda love(iekāre) būtu pret jaunuvi, pirmajai sievai, ja tā ievēro tradīcijas un vēl dēlu dzemdējusi, vienmēr būs galvenais vārds.
P.S. neesmu tajā problēmā iedziļinājusies, Ukraina kaut kā tuvāk nekā Čečenija.

kokote    2 P.S.tool (2015-05-18 13:27) >par to meiteni nezinu, bet pēc savas "apgrieztās" pieredzes varu teikt, ka ir gadījies pēc padsmit gadiem uz ielas satikt vai no paziņām ko dzirdēt par kādu savu agrās jaunības "vētru un dziņu" objektu un esmu padomājusi: kur man toreiz prāts bija (nebija), paldies liktenim, ka mani no nopietnākām saistībām pasargājis (lai gan tanī brīdi, kad kaut kas nesaveidojās, šķita- pasaules gals klāt).

Paula6    1 Lai spriestu kā būtu ja būtu, īpaši par laulībām pavisam citā vidē, valstī, ar savām tradīcijām, uzskatiem u.tt. ir ļoti labi jāpazīst gan cilvēki, gan vide. No paziņu pieredzes...azerbaidžānis 48 gados apprecēja 21 g. krievu sievieti..piedzima bērns, kuru pārsvarā audzināja māte un viņa pati, izaugusi un sevi pilnveidojusi, pameta ar bērnu pēc 3 gadiem vīru, neskatoties uz bagātību, jo jutās kā ieslodzījumā (uzmanīja katru viņas soli, ko dara, kur iet, ar ko runā, tikai viņa draugi u.tt.). Mūsu mentalitāte ir pavisam cita, arī spriedelējot kā bus...

JurisK    3 tool - tu varetu sev pareģot laimīgu dzīvi, pusaudža gados apprecot vecmāmiņas draudzeni?

erucanob    1 Jautājums bija par sievietes uzskatu iespējamo maiņu, laika gaitā, amplitūdā
Kā mēs to varam zināt. Ir gadījumi kad tā apprecas un ir laimīga beigās un ir gadījumi kur nošaujas. Mēs zinām kāds rakstur tam vecim, kā viņš pret meiteni izturēsies?

tool      To JurisK. Oki, saraucu krunkās pakausi un pamodelēju..., kaut gan puiku statuss, paldies Dievam, ir savādāks...
Ceru, ka manas vecmāmiņas draudzeni piešķīri man vismaz ar vidukli:)
Tātad man 16, viņai - nu cik... ~56...
BRĪDINĀJUMS!!! TĀLĀK APRAKSTĪTAIS VAR SATURĒT IZTĒLEI NEPATĪKAMAS AINAS!!!
Atceroties savu enerģijas pārbagātību un ņemot vērā meiteņu seksuālās dzīves norieta leģendām apvīto vulkānismu, domāju, ka kādi 3-4 gadi aizritētu visnotaļ fizioloģisku orģiju gaisotnē...
Pēc tam jau neizbēgami iestātos vilkme uz svaigākiem apvāršņiem...
Vai tas varētu būt laimīgas dzīves ietvaros?!
Visu var sarunāt ja ir vēlme un racionāls skats uz dzīvi...

JurisK    2 Tā tas varetu būt Latvijā - pēc dažiem gadiem brīvība. Tur - līdz nāve šķirs, pavisam reāli, un tai meitenei principā nav kur mukt - ne tā, kā tai krievietei - azerbaidžāņa sievai. Vai nu iemīlēs veci ar sirdi un miesu, vai noraks savu dzīvi, vēl pat to nesākot.

dogville    1 Vjee...pat man taads vecs aazis riebaas!Pat negribas komenteet...

_erucanob_    1 Nu bet mūsu večuki taču arī sapņo par 20 gadus jaunākām. Pie tam čečens bagāts, te pliki ka baznīcas žurkas. Tā vietā, lai meklētu kas vecumdienās viņus lolos, meklē pāris gadus ar ko vel paseksot. Tad pienāks pus seši un plēsīs sev atlikušos mateļus no galvas , kad redzēs, kā šī uz jauniem puišiem acis met. Muslimiem ir iemācīts kā uzvesties precētai sievai, pie mums-neviens nevienam tak nepieder.

limonija      2015-05-18 13:11) viedoklis0 3 Čečenijā neviens meitenēm neprasa ko viņa grib vai negrib. Un pie citiem musulmaņiem ir tieši tāpat.(c) Precīzi desmitniekā. Tālajos studijgados vienu vasaru nodzīvoju Čečenijā kā studentu lauksaimniecības brigādes strādniece(Tolaik tādas "ekstras" bija topā). Pa vaļas brīžiem jau patērzējām ar vietējiem par viņu muslimisko dzīvesveidu, un tur uzzinātais man ir pietiekams visai tālākai dzīvei, lai saprastu - tā ir pavisam cita pasaule. Mums, rietumniekiem, ar to nav nekā kopēja. Meitenes tur tiek iztirgotas ģimeņu starpā jau bērnībā - jo ietekmīgāka ģimene vietējos klanos, jo augstāka cena...Viņām pašām ir atļauts tikai turēt muti un gaidīt, kad vīrietis uzrunās. Tā, starp citu, ir gandrīz visur pie muslimiem - sieviete nedrīkst pirmā uzrunāt vīrieti, jāgaida, kad viņai jautās un jāatbild:) Vairākas sievas tur ir tikai bagātniekiem, daudzi nevar atļauties pat vienu - pusmūžu kalimam jākrāj:D

neko      JurisK (2015-05-18 15:09) viedoklis
Vai nu iemīlēs veci ar sirdi un miesu, vai noraks savu dzīvi, vēl pat to nesākot.
----
Lai ar pie mums pie tā nonāk pa citu ceļu, tak neteiktu, ka rezultāti ļoti atšķiras. Kādai paveicas, kādai tiek tie paši vēži tik citā iesaiņojumā. Jebkuras tradīcijas ietvaros laimīgo un nelaimīgi sieviešu īpatsvars būtiski neatšķiras.

Vaukskis      Nē, visticamāk mūsdienu informācijas laikmeta pastākļos viņa nožēlo, ka nedzīvo kautkur brīvajā Eiropā, bet sasodītajā Čečenijā ar tās musulmaniskajām tradīcijām un daļas turienes valdošo slāņu vīriešu brutālu izturēšanos pret sieviešu viedokļiem un vēlmēm. Viņai veiksmes stāsts būtu pēc kāda laika interesantos apstākļos aizbēgt no sava vīra, izdot grāmatu par bērnībā un agrīni iestājušos brieduma gados piedzīvoto Krievijas Federācijas dienvidos kautkur Rietumos līdzīgi N. Kampbušai pēc atbrīvošanas no turēšanas ieslodzījumā pagrabā ilgus gadus, ar to pietiekoši nopelnīt, jo Goilabijevas dzīvesstāstam turpinātu sekot un to tiražēt plašsaziņas līdzekļi, par nopelnīto naudu viņa varētu atļauties dzīvot Eiropas Savienībā vai Amerikā emancipētas sievietes dzīvi un ja gribētu, varētu atļauties sev ne vienu vien "uzšāvēju" vai pat vīru, ja pēc visa tā vēl tādu sev vēlētos, piemēram, kaķa vietā.