18. novembris.

wolands (2015-11-19 16:06)      ^esse^:
>>woland, ko jaunatne rullē? kur? vienu un to pašu objektu 5 mākleri mēģina notirgot,
Tā ir visā pasaulē, ko tas pierāda?
>> ātri lūztošo Ķīnas preci vai kaut kādus universālos brīnumlīdzekļus, kas visas kaites izārstē?
Tā arī ir visā pasaulē. Jo vairāk pastulbu slaucamu ļautiņu, jo vairāk slaucēju.
>> Mums ir savi veikalu tīkli?
Mums tiešām vajag savu veikalu tīklu? Bet, šķiet, ka līdz nesenam laikam Elvis un Sky bija. Kaut gan musu dienās, ko nozīmē – savs? Ka tur nav ne kapeikas ārzemju kapitāla? Mūsu dienās tādus lielos uzņēmumus būs grūti sameklēt.
>> mums pat biezpiens un piens tiek ievests no igauņiem un leišiem, jo savējie zemnieki iznīdēti ar lētajām iepirkumu cenām.
Cik daudzus lauksaimniekus Tu pazīsti? Cik zinu, dažiem iet labi, dažiem izcili (neskatoties uz objektīvi ne pārāk izdevīgi situāciju ES tirgū), daži mokās un netiek ne uz priekšu ne atpakaļ. Kā visur biznesā.
>> Vēža ārstēšana esot visatpalikušākā līmenī, jo nav ne aparatūras mūsdienīgas , ne efektīvu medikamentu. cilvēki mirst kā mušas.
Medicīna LV ir atdalāms topics. Neesmu specs, bet no manas saskarsmes aparatūra ir pati mazākā problēma. Lielākā problēma ir sistēma un cilvēku (gan med darbinieku, gan pacientu) nevēlēšanas neko mainīt. Ar domu, ka labāk nebūs noteikti - būs tikai sliktāk. Nu lūk, tā arī kuļamies. Bet tas ir Tevis, manis un mūsu visu dēļ, nevienu citu tur nav ko vainot. Līdzīgi ir ar tieslietām un izglītību :(

>> Kur ir mūsu neatkarība? Mēs kaut ko drīkstam audzēt vai ražot bez ES atļaujas?
Mmmmm? Visu, izņemot kvotētās lietas – tip piens (kuras arī var ražot, tik pārdot būs grūtāk).
>> Atceraties, kā teica-likvidējiet cukurfabrikas,mēs jums dosim lētu cukuru.
A kas? Cukurs tagad nenormāli dārgs kļuvis? Saņēmām miljonus par cukurfabriku slēgšanu un ieguldījām citās sfērās (nu, tie, kas gribēja, kas nē – sapirkās džipus. Privātīpašnieki galu galā – kas Tev par daļu, kā viņi savu naudu iztērēja?) Cuku

planerdelta (2015-11-19 16:44)  2 2 Burtiski shie svetki, to svineeshana mani neskar jau daudzus gadus, jo nedziivoju Latvijaa. Jaa, kaa te rakstiija augstaak, var ar pozitiivismu atcereeties vai izlasiit to, kaa Laatvijas valsts saakaas, kaa tika aizstaaveeta, u.t.t., bet taa visa jau sena veesture. Nevar lepoties tikai ar veesturi, ja tagadne ir taada, kaa te viens otrs preciizi aprakstiija.

Par sevi. man Latvija saistaas ar maniem vecaakiem, beerniibu, ko atceros ar patiku. Daba? Ir redzeetas ljoti skaistas vietas uz pasaules, nepaarspejami skaistas. Ir redzeetas arii dziljas un senas kultuuras. Teikt, ka man Latvija shai zinjaa buutu kas iipashs, nevaru.

Latvija ir vieta, kur es piedzimu, pavadiiju savu beerniibu, kur pasaulee naaca mans beerns un kur dziivo mani vecaaki un kur ir apbediiti mani senchi. Draugu man Latvijaa nav, beerns jau ilgu laiku dziivo kopaa ar mani arpus Latvijas, man nav nekaadu uznjeemumu vai saistiibu Latvijaa. Un galvenais, man nav nekaadu naakotnes plaanu Latvijaa. Tas, protams, neizsleedz iespeeju, man atbraukt uz nedeelju, divaam uz Latviju 1 reizi divos/chetros gados. Ja vecaaki paarcelsies uz manu valsti, tad shie celjojumi vareetu kljuut ieveerojami retaaki. Patreiz mani vecaaki atbrauc 1-2 reizes gadaa, apciemot muus. Domaa par paarcelshanos, bet veel nav liidz galam tam gatavi. Kad buus, tad jau taa saikne buus veel mazaaka.

planerdelta (2015-11-19 16:48)    2 Samila, protams, zaakaat ir ljoti slikti, labi ir runaat atklaati, nemelot citiem un sev. Taa jau ir liela veertiiba, iipashi shidien, tas ir kas taads, par ko droshi var cieniit. Tas, ka kaadam nepatiks tava atklaatiiba, jau skaidrs, bet tas veel vairaak ljauj cieniit atklaatiibu.

Ellocka (2015-11-19 17:33)  3 4 Skarbi, bet ne aizbraukušiem, kas savu personisko izvēli jau izdarījuši, vairs spriest par Latviju un pat valsts dibināšanas dienā te mēģināt pierādīt cik Dzimtenē viss ir slikti! Katram cilvēkam dzīvē ir grūti brīži, bet mūs atšķir tas, kā mēs tos pārvaram un vai maināmies pēc tā. Ja kaut kas nesanāk, 1. jāpajautā sev, ko esmu izdarījis, lai man būtu tā, kā vēlos, ne jāvaino valsts un visi pārējie! Kaut vai ieguvis izglītību, attīstījis profesionālās iemaņas, mainījies līdzi darba tirgum pilnveidojot un apgūstot prasmes, kas tiek pieprasītas, ne esot mūžam neapmierinātam, ka par mazkvalificētu darbu nav pienācīgs atalgojums.

Polus (2015-11-19 18:17)  1 4 Skumju smaidu raisa daudzus komentārus caurvijošā doma, kas vieglu roku iemaina brīvību pret kaut ko, kas tīkamāks vēderam. Kārtējais apliecinājums tam, cik nemainīgs ir cilvēks (skat. stāstu par kādas tautas izvešanu no verdzības Ēģiptē..). Brīvība, sava valsts, sava zeme - tas nav garants pilnam vēderam un bezrūpīgai dzīvei. Tā drīzāk ir iespēja, kura, saprātīgi izmantota, var nest vēlamos augļus.

25 gadi valstij ir ļoti maz. Daudzējādā ziņā ir pilnīgi nepamatoti no bērna prasīt to pašu, ko no daudzkārt vecāka un pieredzējušāka indivīda. Vai uz bērnu par kaut ko var dusmoties? Protams! Par nolaidību, nevēlēšanos kaut ko apgūt, attīstīties, taču vai tiešām bērns šādu iemeslu dēļ būtu pametams un pilnībā noniecināms? Diez vai.

Savukārt identitātes problēmas atspoguļojas ne jau valstī, bet cilvēkos. Daudzviet skanošie kosmopolītiskie teksti vairāk liecina par to, ka cilvēks, meklējot savu identitāti, kāri uzsūc visu to moderno drazu, kas tam tiek pamesta. "Eiropas pilsonis", "progresīva sabiedrība", atteikšanās no "tumsonības" morāles un normām utt. Tikai žēl, ka kosmopolīts nepamana, ka tajā visā viņš kļūst par neko.

"[..]Jūs esat atrautas lapas —
No kura koka? [..]
Jūs esat lapas vispār –
Visu koku lapas un neviena koka. [..]
Jūs esat putni, kam vienalga, kur ligzdas vīt. [..]
Jums vienalga, kur bērnus perēt –
Jūs esat vārnas ķīvīšu ligzdās.
Jūs esat pīles kaiju ligzdās.

Sveša zeme var maizi dot,
Sveša zeme var prieku dot,
Bērniem – bikses un kreklu un cepuri dot,
Uzvaras ilūziju dot.

Neviena zeme nevar radītāja mieru dot.
Mieru dod tikai Tēvu zeme.
Un kad jūs mirsiet, caurvējš kauks jūsu zārkos." /I.Ziedonis, 1985/

Samila (2015-11-19 18:26)    1 *25 gadi valstij ir ļoti maz*

interesanti par kuru valsti iet runa?

ko_nu_vairs (2015-11-19 19:15)    4 Mazliet ne par tēmu, bet gribas izteikties.
Kādēļ aizbraukušie nevarētu spriest, viņiem ir ar ko salīdzināt, redz kļūdas no malas.
Labi būt gaišreģim, un zināt, kas tavā dzīvē notiks pēc 20 gadiem un galvenais pēc 30-40. Izvēlēties profesiju, kura būs deficīta tad, kad viņam būs 50, piemēram. Diemžēl tādi talanti katram nepiemīt, likvidē kādu firmu un cilvēki paliek aiz borta. Iestājas viņš augstskolā, pabeidz 55 gados un sūta CV uz visām pusēm. Klusums. Nomaina dzimšanas gadu no 1960 uz 1980, daži atbild, pacilātā garastāvoklī pretendents iet uz darba interviju un ak tu Dieviņ, saka ka piezvanīs, bet nezvana. Cerēsim, ka šis nav pareģojums mūsu Elločkai.
Īsāk sakot, peizāža ir bēdīga. Vienmēr būs kāds, kuram veiksies, pat karā paliek pa kādam dzīvam.
Jaunatnei gan jau šķiet, ka viss ir burvīgi, un ka ar katru dienu būs aizvien labāk. Tie kuri tikuši pie šprices ari pārliecināti, ka sagrābuši sev, bērniem un mazbērniem. Tik kaut kā prātā ienāca Benjamiņa, arī smējās par zīlnieci, kura pareģoja trūkumu vecumdienās.
Bet Polusam gribu pajautāt, nez cik ilgi Tu izturētu, ja Tev un Taviem bērniem nebūtu ko vēderā likt, kad viņi kaunētos iet uz skolu, jo vecākiem maz naudiņas, nevar bērnus sapucēt, iedot lielāku kabatas naudu. Dzīvē situācijas mēdz būt dažādas, ne vienmēr slinkuma dēļ.

limonija (2015-11-19 19:26)  1   "25 gadi valstij ir ļoti maz. Daudzējādā ziņā ir pilnīgi nepamatoti no bērna prasīt to pašu, ko no daudzkārt vecāka un pieredzējušāka indivīda"(c)...Bet kā ar Pirmo LR jeb brīvvalsti un tās 20 gadiem? Bija gan vīzija par valsts attīstību, gan arī panākumi, bet - pats galvenais - bija liela pilsoņu cieņa un mīlestība, arī vēlēšanās "nolikt galvu uz ežiņas" par šo valsti...Kā ir tagad? Kas pie vainas? Arī Vējonis runā pie Brīvības pieminekļa vakar teica - ar pieredzes trūkumu vairāk nevajadzētu aizbildināties...Un Pirmajā brīvalstī arī neviens ar to īpaši neaizbildinājās(nav dzirdēts) - valstsvīri darīja, kas tiem jādara, kaut arī politiskās partijas taisīja jezgu ne pa jokam:)

no_matter (2015-11-19 19:47)      "interesanti par kuru valsti iet runa?" -> Par Latviju un sabiedrības attīstībai nav nekāda sakara ar to, kad pieņemta Satversme.

"Bet kā ar Pirmo LR jeb brīvvalsti un tās 20 gadiem?" -> Vai var gaidīt vienu un to pašu rezultātu, attieksmi no cilvēka, kas visu mūžu pavadījis brīvībā un no cilvēka, kas 50 gadus pavadījis cietumā?

Melisa (2015-11-19 20:01)      Latvijā dzimusi, augusi, mūžu dzīvoju! Latvija - manas mājas! Ir gan priecīgi, gan skumji par procesiem, kas pie mums notiek, bet man viņa ir visskaistākā tik un tā....

Closing_Time (2015-11-19 20:15)    1 Svinu, un uz pilnu klapi. Ja kādam kas te nepatīk, lai tinās uz visādām Londonām, Berlīnēm, Parīzēm un citādām Ķīnām. Ja dzīvo te, jāmīl ne tikai ozoli un upes, bet arī ārzemnieku piepļaudītās un pievemtās ielas. Pretējā gadījumā nulle tam latvietim vērtība.

Samila (2015-11-19 20:23)  1   jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas...

interesanti, kāds te Satversmes pieņemšanai sakars? 1922. gads...

50 gadi cietumā? tas ir kā domāts? LPSR laiks? Tas nebija cietums, bet samērā normāla dzīve, jā, politiski nekorekta u.tt., bet tagad jau ir daudz līdzību ar padomju laiku blatu un klanu sistēmu (amatu konkursi, publiskie iepirkumi, dienesta stāvokļa izmantošana u.tml.), tikai tagad nabagus un dīkdieņus neviens vairs neuztur tādos apmēros kā toreiz. divas valodas - latviešu, krievu - toreiz, divas valodas - latviešu, angļu - tagad... "pērkama" medicīnas sistēma un tā var turpināt ilgi un dikti.

tā kā savu darba grāmatiņu paguvu vēl padomju laikos saņemt, tad man vēl joprojām šķiet, ka toreiz labu naudu nopelnīt bija saprotamāk un vieglāk. vai es gribētu atpakaļ tos laikus, nē, negribētu, būt brīvam ir svarīgāk nekā paēdušam.

Chris1986 (2015-11-19 20:24)    1 svinēt var kkādas nostaļģiskas ilgas pēc 20 gadu Latvijas un ideālas valsts tautiskā romantisma garā. Nu, tipa, kā ziemassvētkus vai līgo. Ar mūsdienu Latvijas realitātēm gan tam nav nekāda sakara

edding (2015-11-19 20:40)    3 Pilnībā piekrītu (2015-11-19 20:23) viedoklis
Mazliet palabošu, agrāk 2 valodas, tagad 3, latviešu/gan ne visur vajag/ krievu jau gandrīz visur, un angļu, to bieži pieprasa gan apkopējai, gan ceļu būvētajam.
Kādi tik svētki mums nav, 18 novembris, kapu svētki, cūku bēres. Karogus pat pie tukšām mājām izkarinam regulāri. Priekš kam?
Būtu Ulmanis /pirmais/ pie teikšanas, varbūt par salūtiem paredzēto naudu liktu kādu ielu saremontēt.
Rīga staro uz noplukušām namu fasādēm. Kauna lieta.
Protams, ka mums visiem Latvija ir mīļa, bet jāapzinās, ka vismaz skaļi lepoties nav ar ko.

adamsone (2015-11-19 21:49)  1 2 Tupais negatīvisms.
Manuprāt dzīve iet uz labo pusi, iespējams,ka tā labā puse nav gluži tāda, kā domājām pirms 25 gadiem, bet tur neviens nav pie vainas.
Ja pie varas nebūt bijuši tie, kas panāca iestāšanos ES un NATO, tad te būtu Piebaltijas republika ar visiem zaļajiem cilvēciņiem un nevienam pasaulē gar to nebūtu nekādas daļas.
Nebūtu nekādas iespējas aizbraukt peļņā, nāktos nosprāgt tepat. Vēsturē ir bijuši tādi gadījumi.
Par topiku - nopirku torti, uztaisīju pusdienas, svētku minimums. Kopējo svētku nesvinēšana ir iekšēja nolaišanās un sevis marginalizēšana.

Vaukskis (2015-11-20 03:12)      Deisa, var uztvert 18.novembri tieši tā, kā rakstīts kalendārā- "Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu", tātad vēsturisku gadskārtu, un paraugoties uz svētkiem no šāda aspekta, vari tos atzīmēt kā veiksmes stāstu šai zemei, ka vēsturisko peripētiju rezultātā 1918.gadā tomēr izdevās pasludināt un pēcāk vismaz pārdesmit gadu pirms atkārtota ļoti liela kara nodzīvot neatkarīgā republikā. Padomju laikā, kura gadus tagad arī ieskaita, kad runā par Latvijas dzimšanas dienu, vispār pieminēt 18.novembra faktu kā tādu nebija brīv, tomēr arī tolaik atradās cilvēki, kuri paslepus aiz aizvilktiem aizkariem un skaļāk ieslēgta radio uzmanības novirzīšanai svinēja šo datumu, bet, ja un kad vajadzēja, slavināja tā brīža valsts un sabiedrisko iekārtu. Ja tā vēlas, var turpināt kautko līdzīgu Padomju Savienības laika nelegālās svinēšanas praksei un to tagad iztēloties un realizēt pēc saviem ieskatiem Eiropas Savienības kontekstā, bet arī mūsdienās 18.novembra nozīmi nevajadzētu pēc iespējas mazināt.. .

Polus (2015-11-20 09:20)    1 ko_nu_vairs,
vari nosaukt kaut vienu valsti (izņemot pundurvalstis), kurā daudzām ģimenēm nav līdzīga situācija? Domā, ka ASV vai Zviedrijā visi dzīvo, cepuri kuldami? Nebūt ne. Tiesa, iemesli, kāpēc tas ir tā, var būt ļoti dažādi - gan valsts politika, gan indivīda slinkums un bezatbildība. Universālas atbildes nav, tieši tāpēc vēl jo mazāk tas būtu iemesls, lai ar nicinājumu skatītos uz valsti.

Deisa (2015-11-20 11:09)  2   Vaukski - Tu iesaki turēties pie vēstures un svinēt tai par godu. Svinēt to brīdi un piekāst faktus, ka pēc tiem pārdesmit gadiem jau atkal nekādas brīvības nebija? Un cik cilvēkiem bija jāaiziet bojā, lai tā krutā neatkarība būtu? Cik cilvēki tika izsūtīti tā paša slavenā Ulmaņa laikā zini? Vai zini, kādiem paņēmieniem viņš pie varas nāca? Cik ilgi bija no tā labums? Vai tas bija laupīto dzīvību vērts? Patīk mums to vēsturi glorificēt, tas pateicoties ieaudzinātajam patriotismam, taču, ja skatās ar reālā laika skatījumu, bez zemapziņā mākslīgi sabāztām vērtībām par tēvzemes mīlestību, piederību utml., cik tavuprāt šobrīd būtu cilvēku, kas ietu un cīnītos par valsts brīvību? Cik? Jā, ietu tie, kas ir dzīvojuši apspiestībā, bet no jauniešiem? Ar saviem dēliem Lāčplēša dienā šo tēmu pacēlu, ko viņi darītu, ja nāktu krievi iekšā, vai cīnītos par savu valsti? Tā kā patosaini melot neesmu mācījusi, viņi saskuma, teica, ka tas būtu briesmīgi, bet karot gan neietu, muktu prom. Un vai tāpēc vainot patriotisma trūkumu? Manuprāt patriotismam ir gana ciešs sakars ar valsts labklājību, lai cik arī mietpilsoniski tas nešķistu. Mans tēvs arī bija patriots, puča, barikāžu laikā bija notikumu epicentrā, mājās zem segām un dvieļiem bija noslēpta rācija, pat neuzdrošinājāmies domāt, ka kāds to varētu uziet. Taču pēc gadiem bija neatkarībā dziļi vīlies. No zemessardzes tika padzīts, jo nebija papīrīši saskaņoti, kad tika uzieti kauli no kara laikiem, nebija atļaujiņa izņemta to pārapbedīšanai, birokrātija stāvēja pāri jebkādai cilvēcībai un cieņai pret savulaik kritušajiem.
Un kam tagad ir izdevīgs patriotisms? Partiju pēdējais sauklis aicinot uz vēlēšanām bija, ka tik krievi nedabū pārsvaru, un tas ļaudis sapulcināja. Sapulcināja patriotus balsot par tip mazāko no ļaunumiem. Un ja nu šo patriotu nebūtu? Vēlēšanās būtu izgāzušās, nāktos atvadīties no siltām vietiņām...

fargo (2015-11-20 11:28)    3 "Cik cilvēki tika izsūtīti tā paša slavenā Ulmaņa laikā zini?"
deisa, atbildi lūdzu:
1. ko ulmanis izsūtīja(kurus cilvēkus);
2. par ko;
3. un galvenais, uz kurieni izsūtīja;

Deisa (2015-11-20 12:02)    1 To fargo - Ulmaņa diktatūra, tātad represijas tika vērtas pret visiem citādi domājošajiem, pārsvarā sociāldemokrātiem, pērkonkrustiešiem, komunistiem. Tos vai nu apcietināja vai izraidīja no valsts (pēc gadiem apcietinājumā, ja viņi joprojām bija radikāli noskaņoti). Nu, jā, vēl jau bija koncentrācijas nometne Liepājā, tas jau neskaitās izsūtījums. :D . Par cenzūru medijos arī nerunāsim /pavīpsnā/

Samila(2015-11-20 13:55)  To gan nevajadzētu jaukt. Valsts politiskie režīmi var būt demokrātiski un nedemokrātiski. Tie pastāv kā sabiedrības pārvaldīšanas īstenošanas kārtība, ko... nākamās atbildes