Šodien atkal melnie karogi pie mājām

Latvaanis (2015-12-06 11:26)    6 decembra pirmā svētdiena ir Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena

Chris1986 (2015-12-06 11:28)  9   Kur? Kad? Kādi upuri? Par ko sērojam?

Chris1986 (2015-12-06 11:31)  7 2 Tāpēc, ka padomju laikos 5. decembris bija konstitucijas diena un brīvdiena, tāpēc šodien sērojam?

Tessa (2015-12-06 11:46)  2 7 idiots tu esi, tarpeda. Kluso Donu noskatiijies, ka tur boljševiki galinaja veselas gjimenes? tas pats skara arii latvieshus 20 gadus velak.

Chris1986 (2015-12-06 11:49)  2 4 Ā, tad mēs par 1937. gadu Krievijā šodien sērojam? Nē, nu, lab vēl, ka tā, jo man pirmā doma, kad ieraudzīju bija, ka Francijā atkal terorakts

Closing_Time (2015-12-06 12:09)  4 5 A latvjiem, ka tikai paraudāt :)))

riks086 (2015-12-06 12:45)  1 5 Uz jautājumu Latvaanis 2015-12-06 11:26 jau precīzi atbildēja (Chris1986, protams, labi zina, kas par dienu, tikai "laiž muļķi")
Pateikšu vien savu viedokli. Uzskatu, ka šī piemiņas diena tautā neiedzīvosies. Šī, pret latviešiem vērstā, Staļina rīkojuma upuri ir miruši, kapavietas lielākoties nezināmas. Nav pat kut pieminekli īsti uzlikt. Viņu bērni tika ievietoti bērnu namos, pakļauti nežēlīgai ideoloģiskai apstrādei un pārkrievošanai. Nedaudzie izdzīvojušie Krievijas latvieši bija tā iebiedēti, ka vēl kaismīgāk slavināja režīmu, kurš bija iznīcinājis viņu vecākus, draugus, radiniekus. Pēc 1940.gada šie cilvēki tika izmantoti Latvijas boļševizācijā. Latvijā viņus un viņu traģēdiju neuztvēra kā savējo, jo šeit ar viņu līdzdalību tika veikti jauni noziegumi - šoreiz pret Latvijas latviešiem. Arī Trešās Atmodas gados Krievijas latviešu nostāja nebija viennozīmīga....
Un vēl - šī piemiņas diena nav fiksētā datumā (kā tas ir, piemēram, ar līdzīgas nozīmes 25.martu, 14.jūniju, 4.j­ūliju, 23.augustu), bet gan decembra pirmajā svētdienā.... Līdz ar to šis datums neiegūs simbola nozīmi.... un, vēlreiz atkārtoju, tautas vēsturiskajā atmiņā neiedzīvosies... :(

Chris1986 (2015-12-06 12:53)  4 1 riks, bet, kas tad bija tie boļševiki, kas pilsoņu karā Krievijā un Latvijā 1919. gadā, kā Tessa saka, nogalināja veselas ģimenes, ja ne latviešu sarkanie strēlnieki? Tā bija vienīgā kaujasspējīgā armija, kas toreiz vispār bija boļševiku rīcībā. Un tad un pēc tam kā boļševiekiem uzticīgākie no tiem tika veidota čeka, kas izvērsa sarkano teroru. Un tad 1937. gadā revolūcija aprija paši savus bērnus, kas nebūt nebija nekādi nevainīgi upuri, bet paši tieši pirms tam čekas pagrabos spīdzinājuši citus, piespiežot atzīties, ka ir japāņu spiegi. Vai ne tā?

riks086 (2015-12-06 13:15)    4 -> Chris1986 (2015-12-06 12:53
Tev pilnīga taisnība - tā tas tik tiešām bija. Tik nu atceries divus faktorus, kas izraisīja daļas strēlnieku nostāšanos "sarkano" pusē.
1)Strēlniekus veidoja 1891.-1894.gadā dzimušie, kurus 1914.gada rudeni iesauca krievu daļās (un kuri uz strēlnieku bataljoniem pārgāja pēc 1915.gada) un jaunāka gadagājuma brīvprātīgie, kuri pieteicās 1915.-1916.gadā. Viņi visi kā bērni un pusaudži redzēja krievu armijas un vācu baronu soda ekspedīciju zvērības 1905.-1907.gadā. Pagāja neilgs laiks un 1918.-20.gadā viņiem radās iespēja atriebt... viņi ar krievu zemniekiem izdarīja tieši to pašu, ko bija redzējuši izdarām viņu viensētās, ciematos un mazpilsētās...
2) Krievu 12.armijas pavēlniecības nemākulīgā vadība Ziemassvētku un Jaungada kauju laikā, kas prasīja milzīgus upurus strēlnieku vidū.
Un uz tā fona ir pilnīgi saprotams, ka strēlnieki noticēja tiem, kuri solīja zemi, brīvību un pašnoteikšanās tiesības apspiestajām nekrievu tautām....

JurisK (2015-12-06 13:57)    7 Un paldies Dievam, ka bija tādi sarkanie etrēlnieki, jo, ja viņi neatbalstītu boļševikus, nekristu Krievijas impērija, kura brūk vēl aizvien. Un nebūtu nekādu runu par neatkarīgu Latvijas valsti ne 18 tajā, ne 19-tajā, ne kādos citos gados. Tieši pateicotajies sarkanajiem strēlniekiem un dažiem izmanīgiem nacionāli domājošiem darboņiem, kuri spēja savā laba izmantot pilsoņkara jukas, radās jauna valsts - Latvija. Tā kā - varoņu piemiņai jādzīvo! Lai gan tas bija sen un sen jau daudz kas aizmirsts un kārtējās aktuālās ideoloģijas sagrozīts.

veejpuuta (2015-12-06 14:05)  2 6 To melno dienu,nudien ,tā kā par daudz.Pat grūti izsekot,kurā brīdī par ko jāsēro.

Spicis (2015-12-06 14:38)    1 Chris1986, padalies savā viedoklī - kur un kā radās (no kā) šie " latviešu sarkanie strēlnieki". Cik viņu bija un kur izčākstēja?

jozolsen (2015-12-06 15:35)  1 3 Komustiskās idealoģijas dēļ ir nogalināti ap 100 miljonu...Daudziem to vēl arvien nesaprast..Nezinot vēsturi ,var pieļaut atkārtojumus..

DanaL (2015-12-06 15:48)  1 4 Mans vectēvs tika nošauts 1942, gadā Vjatlagā, kapavieta nezināma. Tēva mazais brālītis, kuram izsūtījuma dienā 1941.gada 14. jūnijā bija 11 dienas, nesagaidīja savu pirmo dzimšanas dienu. Kapavieta nezināma.
Štrunts ar jums visiem, kam kaut ko tādu grūti saprast un atcerēties, bet mums gan ir par ko padomāt.

Chris1986 (2015-12-06 15:57)  3 1 Spicis, viss labi aprakstīts, arī par latviešu čekistu izdarībām Krievijā un Stučkas Latvijā Aivara Kļavis tetroloģijas 3.grāmatā "Piesmietais karavīrs", ko tikko beidzu lasīt. DanaL, piemiņas dienas izsūtītajiem ir 25. martā un 14. jūnijā. JurisK, nedomāju, ka strēlnieku dēļ Latvija tapa neatkarīga 1918. gadā. Igauņiem un lietuviešiem nebija nekādu strēlnieku, bet visās 3 valstīs viss noritēja pēc viena vienota scenārija (Lielbritānijas?) gan 1918., gan 1940, gan 1991. gadā

JurisK (2015-12-06 16:24)    1 Lielbritānija bija Krievijas impērijas sabiedrotā kara laikā, juku laikos tā cīnījās pret impērijas ienaidniekiem - boļševikiem, ar vienu domu - iegūt sev labumu no Krievijas sabrukuma, radīt bufervalstiņas starp boļševikiem un Eiropu. Un tas notika tikai tāpēc, ka sabruka impērija, kā vaininieki bija arī latviešu sarkanie strēlnieki. Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, arī Polija ar krietnu daļu tagadējās Ukrainas - tās visas Krievijas impērijas lauskas. Ja kas, arī liels paldies Ļeņina vadītajai komisāru padomei, kas, gan arī apstākļu spiesta, pieņēma dekrētus par daudzu Krievijas impērijas nomaļu neatkarību. Vēsture ir viena no visnekonkrētākajām zinātnes nozarēm, īpaši par notikumiem, kas nav senāki par 100-200 gadiem.

DanaL (2015-12-06 16:53)  2 4 Chris1986 vai kā nu tur tevi! Izsūtītie un genocīda upuri nav viens un tas pats. Vjatlags bija nāves nometne, cilvēki tur tika vai nu nošauti vai ar nolūku nomērdēti badā.
Paldies, ka tev vienalga.

fargo (2015-12-06 17:07)  3 8 vai tev nemaz nav kauna mīdīties pa citu cilvēku nāves piemiņu? nemaz, nemaz? man, personiski, ir pretīgi to lasīt.

Chris1986 (2015-12-06 18:20)  3 4 fargo, es neviena piemiņu kājām nemīdu. Nomirušie ir nomirušie, tieši tādi paši kādi bija visi pirms viņiem un pēc un kādi būsim arī mēs ar tevi. Un neviens mūs 10 gadus pēc nāves neatcerēsies, tāpatās kā neatceras miljardus nomirušos pirms pirms mums. Es vnk pajautāju, kādas sēras ir šodien, jo to nezināju. Pēc tam mums ar JurisK izvērtās sakarīga vēstures diskusija. Nevajag visu tik emocināli uztvert un redzēt problēmas tur, kur to nav

non_grata (2015-12-06 18:28)  1 4 Tu stulbais krievs izlasi pirmo komentāru.

non_grata(2015-12-06 18:30)  Te arī ir atbilde uz jautājumu kā var pelnīt 400 eiro un justies pašapmierināts. nākamās atbildes