Valodas īpatnības

Savulaik, kad vēl mācījos vidusskolā, man kāda vecāka draudzene norādīja, ka ir nepareizi teikt "te-te", pareizi ir teikt "te" vai "šeit". Sarunvalodā "te-te"lietoja un vēl šobrīd lieto manā dzimtajā pusē, tāpat arī "i" vārda "ir" vietā (piemēram, "Viņš i gudrs"). Ik pa laikam draugu un paziņu, un arī OHO lietotāju tekstos pamanu kādu vārdu, kas krīt acīs un kas nav gluži literārajā valodā lietojams, kā piemēram, "dabūnu" vārda "dabūju" vietā.
Kā ir ar jums - vai pamanāt savas un savu sarunu biedru valodas īapatnības? :)

Letija  6 3 Pamanu. Man patīk dzirdēt dažādas nianses kā runā Latvijas novados. Arī sarunvaloda piešķir tekstam odziņu.
Nepatīk klaja gramatikas nezināšana un galotņu nepareiza lietošana (tas nav par "ir" vietā "i", piem.)

Tessa  7   es vispar runaju citadak un ipatneji. ta man vismaz saka. ventiš izloksne nepatiik. ljoti biezhi to izmanto arii Goldingena. "te tā" ir vietā, kur dziivoju, izklausas briesmiigi. tapat ka "lai jo" un kad be vajadziibas noapaljo "o" svešvardos: direktuoris, citruons un tada gara.
dzimta valoda man ir cita un izvairos no vardu salikumiem "plest kopa" un "vilkt mugura".
patiik kurzemnieku vardi, nosaukumi, ko lietoju pati-zapte, knausis, naģa, miskaste utt.

raima  1   Pamanu. Dažas kļūdas kaitina, cenšos nelabot, ja to saka pieaugušais.
Piem., "Tā vairĀK nedarīšu, ja pie manĪM atnāksi." (Tā vairs nedarīšu, ja pie manis atnāksi)

Pati jokojoties mēdzu rakstīt raibi, bet tikai tur, kur to drīkst.

nazis  1 2 Latviešu valodā , ja nemaldos, ir ap 40 izloksnēm, un man ir prieks viņas dzirdēt/redzēt/lasīt. Neviena no šīm izloksnēm nav nepareiza, un jauki, ka šīs dažādās izloksnes ir dzīvas. Mums nav jāraksta obligāti literārajā valodā, lai gan cenšos to darīt, tāpat reizēm pasprūk kāds vārds, teiciens, dīvains locījums.

Tessa  3   varde.

dodekaedrs    2 Škierzlots 😁

Geisha  4 2 Izkrita zobam plombe. Aizgaju pie zobārsta, bet sanāca tā ka reģistratūrā nebija māsiņa kura runā krievu valodā. Šaize. Tad nu boksterēju kā mācēju. Nets Vācijā ir briesmīgs tāpēc izmantot tulkotāju ir pagrūti. Izrādās, ka mala vācu valodā ir kante. Un tā sanāk ka bieži vien atrodu kādu man jau zināmu vācu vārdu kuru Latvijā sadzīvē lietojam pat neaizdomājoties tā izcelsmi.

Cerinju_Peeteris  3   Nazi :D veesturiski ir nevis ..Latviešu valodā , ja nemaldos, ir ap 40 izloksnēm.. bet apm. 522 izloksnes :P

Marija_Anna  2   Raiba mana valodiņa. :)
Samudžinājušies tur daudzi vārdi. Gribētos tādu latviskāku, bet sanāk " vinegrets ".

Luusila  3 2 Protams, ka pamanu jebko, kas atšķiras no gramatiski pareizas rakstības.
Vidē, kur var izteikties brīvāk, pati lietoju daudz ko no tā, kas var atdzīvināt valodu. Ja cilvēks runā/raksta gramatiski pareizi, bet viņa vārdu krājums ir nožēlojami mazs, man teksts liekas kaut kāds pussprādzis. It kā dvašu velk, bet dzīvotājs nav. Arī iestarpinājumi izloksnēs mani sajūsmina. Taču kaitina, ja cilvēks mēģina runāt , pieņemsim, čangaliski, taču dara to, izloksni nemācēdams.

rihtigais  1 3 Man jāsaka, ka reti izdodas lasīt sadzīviskus tekstus, kuri būtu tekoši lasāmi. Un interesantākais, ka rakstīt neizdodas daļai labi izglītotu cilvēku, nemaz nerunājot par žurnālistiku, atsevišķos gadījumos virsraksts jālasa trīs reizes, lai saprastu domu. Sevišķi portālā ´´Kas jauns´´ Piemēram:´´Japānā atrasts vecāku mežā atstātais bērns´´ Sapratu, ka privātajā mežā atrasts bērns?!

Jurijs1962Augums163  1   20:36 vecāki atstāja meža bērnu, kur teikts ka mežs "privātais" ?!
riebekle, visas valodas nemītīgi mainas.

rihtigais      Jurij, lasi uzmanīgi un domā ar! Rakstīts ´´vecāku mežā´´, tātad mežs pieder vecākiem, ja vecākiem tad ne valsts, bet privāts.

eeste  6 1 Vienkāršs lauku puisis no Ventiņiem vēlējās strādāt Latvijas lielākajā supermārketā.
Boss, uzmetis viņam paviršu skatienu, jautāja:
”Vai tu, puisi, esi jau strādājis par pārdevēju?”
”Jā,” puisis lepni atteica.
”Es strādāj iekš to man ciem bodīt.”
”Nu, labi,” negribīgi piekāpās priekšnieks.
”Atnāc rīt: pastrādāsi vienu dienu makšķerēšanas piederumu nodaļā, un
dienas beigās es paskatīšos, vai vari būt mums noderīgs.”
Lauku puisis aiz makšķernieku nodaļas letes pavadīja garu un smagu dienu,
līdz pienāca veikala slēgšanas laiks, un vadītājs nāca apraudzīt testējamo darbinieku:
”Nu, cik klientu šodien apkalpoji?”
”Vien,” atbildēja jaunais pārdevējs.
”Tikai vienu?!” sašutis iesaucās priekšnieks.
”Lielākā daļa darbinieku pamanās apkalpot simtiem klientu dienā,
bet tev nav kauna man teikt, ka paguvi tikt galā tikai ar vienu nieka pircēju?!
Paturi tos piecus latus, ko viņš tev samaksāja un brauc labāk atpakaļ uz savu ciema bodi!”
”Šamējais samaksāj trēs miljon lat, kungs…” kautrīgi ierunājas jaunais pārdevējs.
”Ko, ko? Cik – trīs miljonus?! Kā tev tas izdevās?!” veikala vadītājs bija pilnīgā neizpratnē.
”Nu…” iesāka jaunietis, ”tas kungs atnāc, un es šim pārdev vien maz zivj āķ.
Tad es šim teic, ka nekad nezin, kas par reņģ piekož, un pārdev vien lielāk zivj āķ.
Un tad vien ļot liel zivj āķ.
Tad es teic, ka vajag vien riktīg makšķer ar, un pārdev viņam vien mazāk makšķer priekš to mazāk zivj āķ, vien lielāk makšķer priekš to vidēj zivj āķ, un vien ļot liel makšķer priekš to ļot liel zivj āķ.
Es tad šim jautāj, kur tad šis domā laist uz to copi, un šis teic, ka uz jūrmal.
Tad es teic, ka šim tad jau vajag vien smuk laiv, lai var tai jūrā iebraukt iekš; es šo noved lejā uz to laiv nodaļ, un šis nopirk vien liel smuk motorlaiv ar tiem diviem dzinēj un to palag…Kā bij – ā, to buru.
Tad šis man sak, ka šmējā opelīc laikam nespēs šito laiv pavilkt, un es šo noved lejā uz to mašiņ nodaļ, un šis tur nopirk to

cinnija  4   Nez, man vairāk traucē šļupstēšana. Vēl ekstrēmāk, ja šļupstošā balsī skaļi tiek izteikti aizvainojumi sabiedriskā vietā tavas personas virzienā! Tad tu nezini-smieties vai apklusināt stulbeni.

eeste  4   Bet es brīnos, kādam blatam jābūt, lai šļupstošais Skrastiņguntis pēc kārtas aš gadus desmit vadītu šlāgera raidījumu Latvijas Televīzijā! Televīzija, ja tu šito lasi-viņš ir nebaudāms!DDD

Paula6    2 Lai gan latviešu valodu skolā neesmu mācījusies (apguvu to pašmācības ceļā) un nezinu nevienu izloksni, bet citi saka, ka manā valodā gadās sajaukums no kurzemnieku un vācu valodas. Patīk, ja valodā tiek veiksmīgi un vietā iepīts kāds teiciens vietējā izloksnē.
Tomēr izbrīna, ka bieži cilvēki nevar pareizi un skaidri noformulēt jautājumu vai kādu teikumu savā dzimtajā valodā, arī šeit PA, lai gan valodu ir mācījušies skolā.

av2    1 savu dzimto valodu nemaacaas skolaa, to iemaacies pats beerniibaa, no vecaakiem.

SKUTERS  1 2 Luusila, kā tas ir čangaliski? Tu vismaz zini, ar ko atšķiras latgalietis no čangaļa? Ja nē, varu paskaidrot. Latgalietis ir tas, kurš dzīvo Latgalē un runā latgaliski, bet čangals ir latgalietis, kurš aizlaidies uz čiuļu zemēm un mēģina tur izlikties par čiuli un braucot uz Rīgu vilcienā, pēc Krustpils sāk runāt čiuliski, tātad a priori tādas čangaļu valodas nemaz nav.

Jurijs1962Augums163      rihtigais, 2-domības var bieži satikt, tavs piemērs nav nemaz sarežģīts tam kurš hudo-bedno pārvalda valodu. Te nav relevanti kam pieder mežs, svarīgs atstāšanas tajā bezatbildīgajiem vecākiem bezpalīdzīga bērna fakts !

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu