juus arii to redzat?
manaa rajonaa vienaa briidii nobankroteeja.fespektivi aizveeraas divi galjas veikalikekavas un kurzemes galsaimnieks.
vieniigais forevers veel turas.
it kaa tak lieli uzneemumi.un veras ciet.
vai muusu valdoshie to neredz? ka mazais bizness nevar pastaveet pie shaadiem nodokliem?
nesen lasiju lindas muurnieces..nu taas bijushaas ministrienes greeksuudzi
dziivo laukos tagad vina.izveidoja savu mini viesu namu
babulis pirmspensijaa..kaa saka lai nav jaavergo maximaa 14 stundas.atvera savu mazo biznesu
tad luuk greeksuudze vinas par to.ka cik sapratj no jaunaa gada valsts atkal paceelushi nodoklus ..peec vinas teiktaa tagad valsts jau grib 50% no bruto apgrozijuma
respektivi..vinai jaakurina viesu maaja.jaamazgaa palagi.jaasilda judens kublaa.jaastraadaa utt
un klients samaksaa piem. 50 eiro..
valsts uzreiz no taas naudas pusi savaac..un no tiem atlikushajiem 25 eiro lindai veel visi izdevumi jaamaksaa
Ljekainiitis
Varbūt traceritis tomēr var parādīt kādus ciparus/grafikus/salīdzinājumus ?
Nodokļu lielums/mazums parādās TIKAI salīdzinājumā ar nodokļiem citur.
To, ka bankrotē pret nodokļiem godīgie, jo ar nodokļus nemaksājošiem tiem grūti konkurēt - to jau traceītis neminēs. Jo pats jau ir tieši tāds pats pēc iespējas nemaksātājs pēc paša stāstiem.
2025-03-16 14:12
tracer jautājuma autora komentārs
ljekaini
kad tu reiz sapratisi ka produkta gala cena ir tieshi atkariga no nodoklju lieluma.
un te konkreeti redzam.godiigie bankrotee.kuri maksaa nodokljus..jo vinu razotaa vai tirgotaa prece tik daarga sanaak.ka neviens nepeerk.
tiesham tik gruuti to saprast ka tautai naudas ir tik cik ir
un ka uzliekot desai 10 eiro cenu tauta nenems kreditus lai pirktu to desu?
sliktaa zinja taada ka nu jau nereaali ko razot apejot nodokljus
tie laiki beigushies..tagad nodoklju uzraudziba tik ciesha.ka nevar pat nosmaukt neko.ja nu siikumos
un redzam rezultaatu.masveida bankroti.
visu nosaka tautas pirktspeeja..
ja man nav naudas.nav fiziski..es nepirkshu desu pa 10 eiro..eediishu kartupeljus.
un 10 eiro desas razotaajs.lepni sitot sev pa kruutiim ka nodokljus maksaajot veiksmiigi nobankrotees.apeedot pats savu daargo desu neizpirkto
tieshaam tik gruuti saprast patriotiem sho elementaaro ekonomikas un nodoklju likumsakariibu?
2025-03-16 14:37
Epifanija Daudzi vairs neskatās uz kvalitāti, rij visu, kas pagadās, teiciens vietā, tu esi tas, ko tu ēd! Nav brīnums, ka valstī ir tik daudz onkoloģisko saslimšanu! 2025-03-16 14:41
Muktiana Es vēl neizlasīju komentārus, bet es arī piefiksēju Mūrnieces teikto un nodomāju, cik paradoksāli, ka problēmas būtibu valdības pārstāvji spēj saprast tikai tad, ja paši ar to sastopjas. Būtu jābūt ekonomikas pamatzināšanām kontekstā ar sociālo zinātņu pētījumiem, jo valsts ekonomiku nedrīkst atrauti vadīt no sociālajiem procesiem - vajag lai cilvēki būtu garīgi veseli, lai butu stipras ģimenes (analizēt cēloņus, novērst cēloņus), lai būtu ar ko nodarboties, drošība par nākotni, dzīves vieta, būtu iespēja bērniem laiku veltīt. Tā ir atsevišķa "zinatnes nozare", kurā valsts vadītājam nebūtu jābūt ne mazāk kompetentam, nevis jābalstās tikai uz savu empīrisko pieredzi. Tā ir teju traģēdija, ka neviens neuzskata, ka cilvēkam valdībā būtu jābūt kompetentam noteiktās zinātes nozarēs, bet valsti vada "kā māku, tā maunu". 2025-03-16 14:48
Muktiana Es gan esmu mācījusies par nodokļu tēmu, bet var teikt, ka tā ir tēma, kas mani pilnīgi neinteresē un mācību laikā tās likās sausas, tonna nederīgas teorētiskas zināšanas bez praktiska pielietojuma. Tagad mani pat tas vairāk interesē, bet ne tik loti, lai tajā iedziļinātos. Agrākos laikos muižnieks pieprasīja, šķiet, 10% un arī baznīca pieprasīja 10%. No kā pieprasīja? Praktiski no mazās uzņēmejdarbības, jo toreiz cilvēki ar lielrūpniecibu nenodarbojās. Tas 20% limits ir optimālais, maksimālais, ko drīkstētu ņemt no mazā ražotāja, mazā uzņēmēja. Tagad ir tehnoloģiju un starptautisko sakaru laikmets, tirgus sakarības izmainās (bet ir pētnieki, kas aizgūtnēm pēta visus tos makro-/mikro ekonomikas procesus; ne velti "makroekonomika" un "mikroekonomika" ir zinātnes nozares), tapēc 20% varbūt arī nebūtu universāls cipars visiem, bet lielākajai daļai gan. Taču tie, kas var atļauties maksāt tikai tos 20% (pašnodarbinātie un arī no viņiem prasa 25% un vairāk), tiem, piemēram, nav nekāda pensijas nodrošinājuma. Ja grib pensiju, tad tur teju jau 50-70% , sanāk, jāmaksā. Skaties, kā gribi, bat kaut kas kārtībā nav, jo nodokļos tiešām aiziet 50-70%. Lielrūpnieki vai atsevišķas nozares to var pavilkt, bet parastie "mazie uzņēmēji/pašnodarbinātie" nevar. Un pensijas ne-nodrošinājums - tas ir atsevišķs stāsts. Un ģimeņu neesamība, kā rezultātā ģimenes ietvaros cilvēkiem vairs nevar nodrošināt sociālo palīdzību, arī atstāj savu ietekmi ekonomiski un uz nācijas garīgo un fizisko veselību un ilgdzīvi. 2025-03-16 15:05
Reds
Kurbads - ap 2000g Rīgas tirgū bija 3 galvenie svaigas gaļas piegādātāji un visi vietējie latvieši un visa vietējā gaļa. Latvijas lauksaimnieki nosedza gaļu vietējam tirgum bez problēmām.
Un pāris cūkas priekš Malpils tirgus gan jau ka ir ok, Rīgas tirgū tas ir pilnīgs nekas.
2025-03-16 15:10
Reds Muktiana "problēmas būtibu valdības pārstāvji spēj saprast tikai tad, ja paši ar to sastopjas" - tā jau tas ir ar visiem cilvēkiem, mums galvenā problēma ir ka liela daļa valsts aparāts normālu darbu nekad nav strādājuši - ne kā darbinieki, ne kā uzņēmēji. 2025-03-16 15:17
jumper
Muktiana - nevajadzēu aizmirst, ka piesauktajos 10+10 % laikos, tiem kas tos maksāja, netika nodrošinātas nekādas pensijas, medicīna un citas mūslaikos pašsaprotamas lietas.
Tas, ka tā mūsu nodokļu nauda tiek izpļekarēta ar milzu vērienu un nepietiek vairs nekam, tas atkal ir cits jautajums un jāskatās atsevišķi no nodokļu lieluma.
2025-03-16 15:19
tracer jautājuma autora komentārs
bija laiki kad inzenieris kabinetaa seezot .siltumaa.kafiju dzerot saneema 120 rublus
graavracis saneema 300 rubljus.jo aukstumaa un fiziski smags darbs
bija godiiga samaksa
bet tagad kursh maniigaaks tas seezot kabinetaa.piesedzoties ar diplomiem un radu rakstiem sanem divreiz vairaak kaa darba dariitaajs.
un taapeec ir situaacija.ka ekonomika bruk.
2025-03-16 15:29
CoCoSan Ghm. Arī šodien grāvrači saņem daudz vairāk par ierindas kabinetā sēdošajiem. Par kapračiem nemaz nerunājot. Tracer, negribi nomainīt profesiju? 2025-03-16 15:41
tracer jautājuma autora komentārs
gribi teikt ka graavracim alga lielaaka kaa ministrijaas seedoshajiem ?
nu tirst mazaak vajag.
2025-03-16 17:25
siikaa16
Valdība nav vainīga, ka aizvērās veikali. Cilvēkiem ir mainījies paradums. Visu pērk lielveikalos. Ja tas mazais veikals pa ceļam, tad reizēm ieiet.
Ja grib daudz pārdot produkciju, tad jāver veikals lielveikala telpās.
Netālu no mājām ir pašmāju audzētāju gaļas veikals. Darba laiks darbdienās līdz 17.00, strādājošie nemaz tajā nevar iepirkties.
Zemnieki gāja pie muižkunga klaušās un bija jānorēķinās ar produktiem. Nevis maksāja 10%.
2025-03-16 18:02
janisb Lai konkurētu ar lielveikaliem ir jāpārdod vai nu lētāka vai kvalitatīvāka produkcija, sadaļā par viesunamiem, to stāstu ir samurgojis idiots, kuram nav nojēgas par biznesu, grāmatvedību, un nodokļiem... 2025-03-16 18:24
kvarts
Ari zinu vienu veikalu, kurš aizvērās, bet tur saimniekam 70, naudu sapelnījis tik , ka savā dzīvē iztērēt nepaspēs, tad kāpēc turpināt strādāt.... tagad kaimiņu bodēm konkurence mazāka...
lielveikalos gaļa vienādi sliktā kvalitātē, jo visās lielfermās cūkas vienādi baro....
2025-03-16 18:36
Reds
"bija laiki kad inzenieris kabinetaa seezot .siltumaa.kafiju dzerot saneema 120 rublus
graavracis saneema 300 rubljus.jo aukstumaa un fiziski smags darbs"
Man viens bijušais VEF inžinieris par šito stāstīja - algas viņiem ļoti labas bija, tikai jēga... nekāda, jo veikalos jau nav preces ko par to naudu pirkt. Protams, ja dzīves augstākais punkts ir dzerstiņi īrētos dzīvokļos, tad bija laime pilīgā tajos laikos.
"gribi teikt ka graavracim alga lielaaka kaa ministrijaas seedoshajiem ?" - tu tiešam esi tik naivs ka domā ka vispāt kādos laikos kaut kur strādnieks, kuru var aizvietot ar jebkuru no ielas paņemtu cilvēku, ir pelnījis vairāk kā ministriju darbinieki? It īpaši jau komunismā :D Buržuju lomā komunismā iejūtas valdība un valsts aparāts un dara visu ko paši ir iedomājušies un apraksta kā ´buržuji´ dara.
jumper - medicīna nodrošināta jau nu nav gan, rindas pusgadu uz priekšu uz izmeklējumiem, nav nekāda nodrošināta medicīna.
2025-03-16 18:49
Drole
Nodokļu lielums parādās tikai salīdzinājumā ar nodokļiem citur. (C)
https://www.ondeck.com/resources/how-small-businesses-taxed-every-country
https://www.reuters.com/world/europe/russian-finance-ministry-proposes-boosting-some-income-tax-rate
s-2024-05-28/
Bet iisto realitaati paraada tikai PPP...
https://www.globalfirepower.com/purchasing-power-parity.php
2025-03-16 19:05
janisb =>Drole Tu ar no ekonomikas nejēdz PPP neko neparāda, ja gribi redzēt reālo cilvēku pirktspēju tad jārēķina ne tikai relatīvās cenas, bet arī to attiecība pret attiecīgas valsts minimālo algu, minimālo pensiju, vidējo algu, vidējo pensiju... 2025-03-16 20:28
Muktiana Red, nav normāli, ka cilvēki strādā valdībā un tiem nav atbilstošu zināšanu.(Jebkuram būtu jābūt izpratnei, cik augstus nodokļus drīkst uzlikt arī bez pieredzes biznesā.) Tas būtu tas pats, ja mani ieceltu par galv. Latv. elektriķi, un manas zināšanas aprobežotos vienīgi ar slēdžu ieslēgšanu. Kapēc valsts pārvaldīšanu uzskata par tik nenozīmīgu, ka valsts vadītāja amatā var būt jebkurš un iztikt ar savu empīrisko pieredzi? Visos laikos ir bijušas tautsaimniecibas, valstis, dinastijas un cilvēki tās ir vadījuši. Tās zināšanas tiek mantotas no iepriekšējiem vadītājiem. Tas nav tā, ka cilvēks izlien no nekurienes, strādājis par dakteri vai sportistu, un tagad vadīs valsti. Agrāk cilvēki bija ticīgi un visas reliģijas zināšanas jau ietver sociālo un ekonomisko jautājumu kārtības mijiedarbibu. (Šobrīd vīriešiem ir baigais brīnums, ka viniem būtu jāuztur bērns un bērna māte.) Tagad pat no ši avota pamatlietas nezin. Ko par valsts&cilvēku vadīšanu raksta mūsdienu zinātnieki ekonomikā/socioloģijā/psiholoģijā (un šīs nozares būtu jāsasaista nevis atsevišķos plauktiņos jātur)– to arī nezin – tikai tik, cik empiriskā pieredze ļauj zināt. Bet geji no šķirtām ģimenēm arī no praktiskās pieredzes neko nezin par bērnu un vecu cilvēku vajadzībām. Valsti vadīt–nav kartupeļus audzēt, tāpēc līdzvērtīgi svarīgi ir prast cilvēkus un ekonomiku vadīt, + ņemt vērā nac. intereses, atbalstot vietējo ražošanu, neļaut emigrēt, sekmēt nac. kopienas, bet ne jau krievu vecmāmiņas izsūtot. 2025-03-16 23:16
rokons
Nodokļi ir par nopelnīto, ja neskaita NII. Tālāk, izdevumi, ko veic nopelnījušais, ir ar PVN apliekami, vai neapliekami nodokļi.
Ar biznesa lielumu tam nav nekāda sakara. Var būt miljons apgrozījums, bet peļņa 10 000. Slikti. Var būt 100 000 apgrozījums, peļņa 50 000. Labi. Nodokļos otrais samaksās vairāk.
Komentāros bija minēts par mazā biznesa neaizsargātību. Meli. Nomaksājot 25% no apgrozījuma nodokļos, 80% no šī nodokļa nonāk VSSA rokās, tātad pensijas 1.līmenis.
Pēdējais nav izdevīgs ar lielu izdevumu daļu, jo palielina apgrozījumu bez iespējamas ietekmes uz peļņu.
Normāls biznesa uzsācējs veiks nopietnas konsultācijas ar profesionāli par iespējamo pārdošanas apjomu, pārdošanas cenu, veidiem un citām lietām, kā arī par komercdarbības formu.
Šeit esošās vaimanas un kliedzieni ir bez seguma, kaut biznesa uzsākšana patiesi nav viegla lieta
2025-03-16 23:16
Muktiana Agrāk pat aborigēniem bija sava ekonomika. Kad kāds nomedīja bizoni, arī sadalīja pēc gadsimtiem izstrādātiem priekšrakstiem – bizoņa kāju – brāļa ģimenei, otru kāju – sievas mates ģimenei utt. (Atstrādāts līdz niansēm, lai neviens ne pie kādiem apstākļiem neciestu badu, un cilts ekonomika darbotos.) Bija arī lielas, bagātas impēŗijas, ar meistarīgām celtnēm, smalku zīdu, garšvielām, luksus priekšmetiem. Arī tur bija cilvēki un cilvēkus vadīja profesionāli sagatavoti vadītāji, kuriem bija augstas klases padomdevēji. Un valsts lietās nekad nav bijuši atrauti ekon. jautājumi no cilvēkjautājumiem (nevis “kreisie strīdās ar librāļiem”). Jau izsenis bija zināms, ka ģimene ir ekon. un garīgās veselības pamats, tāpēc arābu valstis joprojām sargā tikumības un ģim. vērtības. (Tagad no sievietēm jau 1.randiņā sagaida prostitūšu pakalpojumus.) Agrāk nodokļos bija 20%, bet bija arī izsmalcinātas ražotnes & cilvēki bija izglītoti, bija medicīna. Arābu pasaulē no 5-13.gs. bijis “zelta laikmets” –bibliotēkas, izglītība, pilis izrotātas ar dārgakmeņiem jeb dzīvoja “austrumu pasaku bagātībās”. Un neprasīja nodokļos vairāk par 20%. Svarīgas ir arī vadītāju vērtības. Ir tak svarīgi, vai cilvēks visu prātu koncentrē, lai valsti iesaistītu bezjēdzīgā karā, vai lai nodrošinātu mieru, ģimeņu veidošanu un ekonomisko uzplaukumu. Siliņa teica, ka vajadzētu bērnus no 3 mēn uz sūtīt uz silīti. Ja viņa būtu kaut minimāli informēta, ko par šo jaut. zinātnieki raksta, zinātu, ka kaut ko vēl neprātīgāku izdomāt būtu grūti. Bet viņa to grib ieviest valstiski. Īsi sakot, mūsu “valstsvīri” vēl sliktāk valsti vada kā aborigēni, balstoties tikai uz savu empīrisku pieredzi, un tas ir neticami slikti. 2025-03-16 23:16
daris(2025-03-17 18:25) Labākos laikos jebkurai produkcijai rēķināja pašizmaksu un tad pieskaitīja tos 10 peļņas procentus . Kas tagad ? Gala produkta cenu vienkārši izzīž ... nākamās atbildes
iepriekšējās | 2. lappuse no 3 | nākamās |