latvieshu pirktspeeja

tracer jautājuma autora komentārs     absoluuti luuzeri esam.
no 27 eiropas valstiim(precizi nezinu.bet apm.) pashi nabagaakie.
ierosinu likvideet to saukli"nest latvijas vaardu pasaulee"
rosinu labaak nosleepties.seedeet klusu.
lai peec iespeejas mazaak kaads zinaatu par mums.
nebuutu taads kauns jaapiedziivo 2026-03-25 07:18

elsa      ko tu esi savā dzīvē izdarījis, lai situāciju mainītu? pareizi- noslēpies, sēdi klusu kā krancis, un kad badā, tad rej uz visu, kas kustās. ne uz ko vairāk neesi spējīgs. 2026-03-25 07:27

tracer jautājuma autora komentārs     ko tad varu izdariit?
vribi lai eju .viens pats ar meeslu dakshaam uz saeimu?
un tu ar popkorna turzinju rokaa elsa skatiisies kaa mani cietumaa liek?
nu nebuus tev taadu izpriecu.lopkorna.elsa 2026-03-25 07:33

True      Beidzot autors ir sapratis ka viņš ir lūzers. 2026-03-25 10:24

Ljekainiitis      Nemaksā nodokļus vēl vairāk.
Valstī , kur ~ 33 % ir pelēkā/ tumšā ekonomika, oficiālā statistika nesakrīt ar statistiku pie lielveikala stāvvietām. 2026-03-25 10:36

Floriana      Beidzot, tracer, piekrītu, ka esam lūzeri, turklāt arī lohi, hidras un merkamntīlas maitas! :D Kamēr citi taupa, rēķina un salidējas, mēs rīstāmies viens uz otru soc. tīklos, tērējām degvielu, pērkam pārtiku un metam ārā! :D typical Latvian-style politics! 2026-03-25 10:42

Roksana      izlasīju latviešu priekšpēle.. jau domāju ievākt kādu intriģējošu informāciju..
bet tracerītis kreņķējas.. jā lohi un lūzeri un jāslēpjas vēl dzīļāk :D

nevaru to sasaistīt ar saeimu.
zagšana, pielīsšana, drauģeļu iekārtošana, tā jau ir vairumam asinīs.
es tādu daudz pat pazīstu, mosk jaulatvieši saucas - viņu metodes dzīvē ir tieši tādas pašas kā mūsu politiķiem. bet tā uz āru tikumiski ļautiņi ar augstu pašcieņu :)

t.i. nekas nemainīsies. un tā ir arī citur. un tā ir bijis vienmēr. tāda nu pasaule. 2026-03-25 10:55

Enii      Nu, ko gan var gribēt.1) Mūsu jaunatne jau 30 gadus emigrē un strādā citu tautu labā, 2) mantkārīgi arī esam- ja varam kā tirgotāji pacelt cenas, tad ceļam un turam, pat ja citur jau sen krītas. Un 3) pērkam arī par dārgo. Kāpēc lai cenas kristos? Tirgotājiem mūsu vaimanāšana pie vienas vietas. Bet ja taupītu un mazāk pirktu - būtu spiesti nolaist nepamatotos uzcenojumus. 2026-03-25 11:19

Raivis_1977      Dzērāji to varbūt it īpaši izjūt, piekrītu gan, un tie kuriem bija jānomāksā jau trešo ziemu augstie apkures rēķini uz parādsaistībām ... Tātad, jau kā parādā trešo ziemu par apkures rēķiniem, tas gan ja nu aizmirsāt to piekomentēt! 2026-03-25 11:45

fargo      lai problēmu(jebkuru) būtu kaut cerība labot, tā ir jāredz. līdzīgi kā pie ārsta, zini ka labi nav, bet dok... liec visu ārā uz galda. kas ar mani ne tā? man jazin!

no vēstures ir zināms, ka slikts ziņu nesējs riskē karāties karaļa cilpā.
te ir ne tā pat, bet līdzīgi. tā, mums te nav kārtībā, TIKAI pēc tam ir vispār iespējams sākt domāt, ko tad tagad darīt? kur trūkums? nevis viss pats par sevi ir slikt, bet kaut kur ir korupcija, muļķīgi lēmumi, attinam atpakaļ, paskatamies nozares, kāpēc mēs maksājam absurdus nodokļus par co2? kam mēs tos maksājam? par ko? mums vajag jaunu tec? nevajag? izlemsim! nevis domāsim kā uz 2050. gadu nonākt pie viena no visidiotiskākajiem mērķiem ko jebkāds sev ir uzstādījis - nulle co2.
varbūt sākt no enerģijas, iet tālāk uz transportu, piegādi. saproti, artērijas. ka cilvēka organismā sākumā doks paskatas asinsspiedienu. tāpat ar nācijas ekonomiku. kas mums notiek ar asinsriti? ejam tālāk, ir idiotiski aizliegumi biznesam, barjeras, varbūt mēs esam ka atverti laida vārti un labāk organizēta ekonomika ieved preces un izved mūsu naudu.
kāpēc manam kaimiņam, ļoti lielas fermas īpašniekam, lopu audzētajam, ir izdevīgāk ievest gaļu no lietuvas un polijas, tad to cehā viņi parstradā un ir labāka peļņa, nekā ja viņi izmantotu latvijas gaļu, savu! kāpēc? wtf? kā tas var būt? kurā brīdī sava gaļa kļust neizdevīgāka par ievesto? 2026-03-25 11:45

S_65      Nezinu, vai citās valstīs arī tik ļoti satraucas, kurā vietā viņi ir, jeb tikai latviešiem ir šis mazvērtības komplekss? Tās taču nav sporta sacensības! Arī olimpiskajās spēlēs kāds vienmēr būs pēdējā vietā, tāpat spēka vīru čempionātā, kur sapulcējas paši spēcīgākie.
Mazāk par to būtu jāuztraucas, vairāk jādomā ko mums vajag, nevis vietas jāskaita. 2026-03-25 12:07

tracer jautājuma autora komentārs     Atkal divkosība..ka neesot ko kaunēties.
Tik nez kaapeec ar žiguļi neviens vairs nebrauc..ko kaunēties tak vai ne?😁
Bet redz kaunas.un kaut ar opeli brauc.lai nav taads kauns😁
Eh.galiigaa pakaļaa viss.un ne mūsu veco ljauzhu spējaas ko mainīt vairs...
Tur jaunajiem vajadzēja cīnīties..kam sprejs un uzneemiiba.
Bet jaunie vai no dzeerumaa sitas nost.vai uz lidostu dodas.. 2026-03-25 12:16

Raivis_1977      mainu žiguli pret opeli 2026-03-25 12:20

Enii      Pievienošu vēl 4) zogam kur varam, kur tiekam klāt ( sākot no G21 līdz šodienas IT skandālam) un 5) izvairīties no nodokļu nomaksas mūsu apziņā un zemapziņā ir goda lieta 2026-03-25 13:45

tracer jautājuma autora komentārs     Toties Mūkusalas promenaadi uzbliezaam.par nieka 20 miljoniem😁
Tas nekas ka betonu var ar pirkstiem nodrupinaat.un margas jau gaazhas Daugavas😁
Piekraasoss un buus ok😁 2026-03-25 14:27

Optimiste      Nevienam jau nerūp minimālā alga, galvenais, ka vidējā ir ok... tāpat kā ar kāpostu tīteņiem :)) Un jā, cenas veikalos, aptiekās...lielveikalu stāvlaukumi...ne lētas ēstuves un kultūras pasākumi... tāpat tālie dārgie ceļojumi- tiek izpirkti kā karstie pīrādziņi utt, liecina par gluži pretējo, dzīvojam uz urrā... 2026-03-25 14:39

DanaL      Tracers kā vienmēr putrojas terminoloģijā.
Pirkspēja ir preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegādāties par konkrētu naudas summu, nevis tas, ko var nopirkt par algu.
Jo atšķirība starp algām Latvijā var atšķirties par 20 reizes, līdz ar to, dažs labs var nopirkt 20-x vairāk nekā cits. 2026-03-25 15:27

fargo      jautājums: liekas, cenas uz pārtiku latvijā ir ļoti mainījušās. es domāju, ja pareizi atceros, maizes, baltmaizes klaips 2020. gadā bija ap 1.2/3 eiro. tagad? liekas, cenas ir augušas uz tiešas patēriņa precēm ap 40%. bet oficiālā statistika saka kaut ko pavisam citu. kāpēc sajūta tā nesaskan ar valsts vispārējo statistiku. gaļa maksāja 4E, tagad 8 šeit laukos. tie ir 100%. pieci gadi.

atbilde: Paskatīšos uz Latvijas statistiku un salīdzināšu ar to, ko cilvēks jūt veikalā, jo te tiešām bieži nav viens un tas pats.

Domāja 52s

Jā — tava sajūta var būt pilnīgi reāla, pat ja “oficiālā inflācija” izklausās zemāka.

Ja saliek kopā Latvijas gada vidējo inflāciju pa gadiem — 2020 ap 0.2%, 2021 ap 3.3%, 2022 ap 17.3%, 2023 ap 8.9%, 2024 ap 1.3%, 2025 ap 3.7% — sanāk aptuveni +38% kopējā cenu līmeņa pieaugums piecu gadu laikā. Tātad tavs “ap 40%” nav nekāds sviests. Tas ir ļoti tuvu kopējai bildei.

Kāpēc tad sajūta veikalā bieži ir vēl skarbāka?

Pirmkārt, statistika mēra vidējo grozu, nevis tieši tavu grozu. CSP pati raksta, ka PCI ir fiksēts patēriņa grozs un tas neatspoguļo iepirkšanās paradumu, zīmolu vai veikalu maiņu. Ja tu bieži pērc tieši maizi, gaļu un citas ikdienas lietas, tavs personīgais grozs var augt daudz straujāk par kopējo vidējo.

Otrkārt, cilvēks visvairāk pamana nevis “vidējo grozu”, bet biežākos un sāpīgākos pirkumus. Ja maize un gaļa sit katru nedēļu, tad tie arī nosaka sajūtu par realitāti. Un tur Latvijā bija ļoti ass lēciens: 2022. gada oktobrī pārtika un bezalkoholiskie dzērieni gada laikā pieauga par 29.5%, maizei par 36.6%, cūkgaļai par 22.6%, putnu gaļai par 35.2%.

Treškārt, pēc tā 2022. gada lēciena cenas neatgriezās atpakaļ. 2023. gadā pārtika kopumā auga vēl par 2.7%, un tur pat decembrī maize bija +6.0%, cūkgaļa +9.6%; 2024. gadā pārtika atkal +5.5%, bet maize +1.3%; 2025. gada decembrī pārtika vēl +4.2%, maizes izstrādājumi +6.7%, putnu gaļa +15.9%. Tātad pat tad, kad “in 2026-03-25 16:16

fargo_pa      Treškārt, pēc tā 2022. gada lēciena cenas neatgriezās atpakaļ. 2023. gadā pārtika kopumā auga vēl par 2.7%, un tur pat decembrī maize bija +6.0%, cūkgaļa +9.6%; 2024. gadā pārtika atkal +5.5%, bet maize +1.3%; 2025. gada decembrī pārtika vēl +4.2%, maizes izstrādājumi +6.7%, putnu gaļa +15.9%. Tātad pat tad, kad “inflācija nomierinājās”, uz jau augstas bāzes nāca vēl klāt.

Ceturtkārt, laukos efekts var būt vēl ļaunāks. Oficiālā statistika ir valsts vidējais. Tavā konkrētajā veikalā var būt mazāka konkurence, dārgāka loģistika un šaurāks piedāvājums. Tāpēc tavs piemērs ar gaļu no 4 uz 8 eiro nav pretrunā statistikai; tas drīzāk rāda, ka tava vietējā realitāte var būt daudz asāka par valsts vidējo.

Un vēl viena viltība: kopējo inflāciju uz leju reizēm velk citas grupas. Piemēram, 2024. gadā CSP rakstīja, ka ar mājokli saistītajās pozīcijās bija kritumi, īpaši siltumenerģijai un elektrībai. Tas samazina kopējo inflācijas ciparu, bet cilvēks, kurš tieši skatās uz maizi un gaļu, to nejūt kā atvieglojumu.

Tātad īsā atbilde:
nesakritība rodas tāpēc, ka valsts rāda vidējo grozu, bet tu dzīvo konkrētā grozā.
Un, ja tavs grozs ir maize, gaļa un citas tiešā patēriņa lietas, tad tava sajūta var būt nevis “emocija”, bet ļoti precīzs lokālās realitātes rādītājs.

Ja gribi, es varu tev nākamajā ziņā salikt aptuvenu tabulu: maize, cūkgaļa, putnu gaļa, piens, olas — 2020 pret 2025, cik tuvu tava sajūta ir oficiālajām pārtikas grupu izmaiņām.

jautājums: kā tu novērtētu ierindas cilvēka LV patēriņa groza inflāciju starp 2020. un 2025. gadiem?

Salikšu to kā parasta cilvēka grozu, ne tikai sausu CPI ciparu.

Domāja 17s

Es vērtētu tā:

ierindas cilvēka LV patēriņa groza inflācija no 2020. līdz 2025. gadam ir apmēram 35–45%. Oficiālais kopējais cenu līmenis pa šo periodu sanāk ļoti tuvu tam, jo gada vidējās inflācijas likmes 2020–2025 kopā dod apmēram šo kāpumu.

Bet, ja runa ir nevis par “visu grozu”, bet par i 2026-03-25 16:18

fargo_pa      ierindas cilvēka LV patēriņa groza inflācija no 2020. līdz 2025. gadam ir apmēram 35–45%. Oficiālais kopējais cenu līmenis pa šo periodu sanāk ļoti tuvu tam, jo gada vidējās inflācijas likmes 2020–2025 kopā dod apmēram šo kāpumu.

Bet, ja runa ir nevis par “visu grozu”, bet par ikdienas veikala grozu — maize, gaļa, piena lietas, olas, kafija, transports, komunālie — tad es teiktu: biežam pircējam sajūta par 40–50% ir pilnīgi ticama, un laukos dažiem pat vairāk. CSP pati skaidro, ka CPI ir vidējais, fiksēts grozs un tas neatspoguļo katra cilvēka konkrēto iepirkšanās modeli vai konkrēto veikalu.

Tava sajūta par pārtiku nav no gaisa. 2022. gadā pārtika Latvijā uzšāvās īpaši asi; vēl 2025. gada decembrī pārtika un bezalkoholiskie dzērieni bija +4.2% gada griezumā, ar putnu gaļu +15.9%, olām +17.4% un maizes izstrādājumiem +6.7%. Tas nozīmē, ka pēc lielā lēciena cenas nevis “atnāca atpakaļ”, bet vēl kāpa no jau augstas bāzes.

Tāpēc mans vērtējums vienā rindā būtu šāds:

kopējais vidējais grozs: ~38%
parastais cilvēka ikdienas grozs: ~40–50%
pārtikas-smags vai lauku grozs: dažiem arī ~50%+

Tātad tava sajūta nav histērija. Drīzāk valsts “vidējais” izlīdzina to, ko cilvēks kasē jūt daudz asāk. 2026-03-25 16:19

tracer(2026-03-25 17:56)  par rindaam lielveikalos.taa ir iluuzija ka visi bagaati.
latvijaa 1.8 milj iedziivotaaju..no tiem 10% paartikushi..tas ir 180 000.
tie arii apmeklee to ... nākamās atbildes