Uzdrošināšanās

Uzdrošināšanās - jautājumi un diskusijas

Uzdrošināšanās. (39)
„Lielaka beda nav taja ,kad viens cilvēks atrod sevi drosmi darit citiem launu,bet gan taja ,kad citi paklaujas sliktai ietekmei un nespej rast sevi drosmi darit labu!” (H.W.) Cik labo ricibu (darbības,domas) mes izdaram citu ...
neko 11:45
1. labi.
2. ar šķiršanos nevienam, ar palīdzību tikt pāri krīzei un saglabāt laulību - abiem.
3. slikti.
4. slikti.

Geisha 11:46
"Kas Tev deva tiesības spriest par mani?"
nevienam nav jadod viņam tādas tiesības. tās viņam ir kopš dzimšanas un ir neatņemamas. jebkurš cilvēks uz šīs pasaules drīkst spriest par citu cilvēku darbiem. ikviens un bez izņēmuma. tā saucas apziņas brīvība. nevienam nav mandāta to atņemt, jo to neviens cilvēks nav devis.
Pazemīgais latvieti stāv klusējot maliņa..Tikai virtuvē droši atļaujas runāt..Vēsturiskā mentalitāte..
Ļaunu cilvju ir maz , muļķu daudz..
Ja godīgi man nekad nav bijusi skaidra drosmes/baiļu koncepcija šādā kontekstā. Ir izvēlas, ir tāda vai citāda argumentācija... bet bailes no kā un kāda drosme? Drosme pieņemt lēmumus? Manuprāt bailes pieņemt lēmumus varētu būt nenobriedušai/nepieaugušai personai, vēlāk tas jau robežojas ar atpalicību attīstībā. Slikts , labs- tā ir tava personīgs lietas novērtējums , kas arī tev var mainīties dažādu apstākļu ietekmē. Bailes pieņemt lēmumu var būt arī otrādi- ja persona ir ļoti attīstījusies un redz sava lēmuma sekas daudz tālāk un plašāk kā citi. Rīcība ir darbība-, vai tā laba vai slikta nav iespējams pateikt. Iedodot naudu ubagam vari piepūst vaigus par labo darbu- bet iespējams tu esi veicis sliktu darbu. Ja atlaid no darba švaku darbinieku, pametot sievieti - vieniem liksies ka esi maita un, otriem - ka sen bija laiks un slikti ka tik ilgi gaidīji. neko,

Neuzskatu, ka manis minētie piemēri ir tikai hipotētiski, bezprecedenta.
Lai atbildētu ar "labs/slikts", ir jābūt kaut kādam atskaites punktam. Ja atskaites punkta nav, tad atbilde ir subjektīva, bet subjektīvā atbildē centrālais ir subjekts, nevis objekts, tādējādi tā nevar attiekties uz citiem subjektiem (t.i., cilvēkiem). Ja 111zaagis111 konsekventi pieturas pie saviem uzskatiem, tad viņš nekādu darbību (t.sk. savu sakropļošanu laupīšana slaikā) nevar nosaukt par labu/sliktu. Mans jautājums viņam ir par to, vai viņš tiešām spētu izdzīvot to, ko pats tik pārliecinoši deklamē.

Mans objektīvas atskaites punkts ir kristīgā morāle, kas balstīta uz to, kāda ir Dieva daba (piem., taisnīga, patiesa, žēlīga, pacietīga, mīloša). Tā arī ietver pamatprincipus/postulātus, kuri ir izmantojami, lai atbildētu uz morālas dabas jautājumiem. Skaidrs, ka situācijas mēdz būt dažādas, taču arī veselā saprāta spriedumiem ir jābūt bāzētiem noteiktos principos.

a) Laupīšana, lai iegūtu naudu bērna operācijai, ir amorāla. Jo mēs ieslīgsim haosā, ja tā sāks rīkoties visi, kam tas nepieciešams. Turklāt kurš būs tas, kas noteiks, ka laupīt bērna operācijai ir pieņemami, bet mātes, tēva, brālēna vai mājdzīvnieka operācijai nē? Nonāvēt cilvēku - tā nav laba rīcība, un tas tā ir neatkarīgi no tā, kāds ir "personīgais novērtējums". Vienlaikus pastāv (arī Bībelē) atšķirība starp "nogalināt" un "noslepkavot". Lai atbildētu ar "labi/slikti", jautājumā ir pārāk maz informācijas;
b) Problēma ir pašā šķiršanās faktā, nevis skapī esošajos skeletos;
c) Pārāk maz informācijas, lai atbildētu l/s;
d) Ja tu zini, ka iedotā nauda viņam kaitēs, bet tik un tā dod - slikti. Ja nezini, bet palīdzi - labi;
e) Principā atbildēts a) daļā.
··· Uzdrošināšanās: Uzdrošināšanās. lasīt visu diskusiju (39 atbildes) –»
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu