ak, valodiņ, cik pacietīga esi ...

_cloudberry (2011-01-18 15:12)      valodas dabiiga attiistiiba ir normaals un no muusu leemumiem neatkariigs process. bet tikliidz kaads naak ar "namrunjiem" un "jeegpustukshiem", etc., taa rezultaats jeegpustuksh vien ir. domaaju, ka atsleegas vaardi shajaa processa ir - ieteikt, nevis noteikt.

vnkdieviete (2011-01-18 15:22)      Man personīgi vienalga kas, ko un kā sauc vai kā izsakās Valodnieki, lai prāto cik patīk par eiro vai euro ieviesšanu, ja tauta grimst nabadzībā, tad pārējais ir mazsvarīgs.

aluxx (2011-01-18 15:28)      patriekt tos valodniekus nahren...sēd uz budžeta, ne jau pa velti un rada - eiras, pežas (Peuguot auto latviskota versija) un citas herņas.

Feks (2011-01-18 15:34)      Manuprāt, tā tomēr ir dziļi individuāla lieta - cik daudz ievazāto vārdiņu mēs lietojam. Man netraucē - pa lielam, jo man liekas, ka tas skan pietiekami latviski, bet dīlerus es labāk saucu par izplatītājiem un koučingu par apmācību...
;-)

tiritomba (2011-01-18 15:34)      C) Par spārnoto teicienu žūrija, kurā darbojās valodnieki un rakstnieki, atzinusi teicienu «Krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā», ko vēlēšanu priekšvakara diskusiju raidījumā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pateica, atkārtojot Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) sacīto «Krāniem, būvniekiem jāstrādā lidostā».

bet manuprāt ir tā, ka valodai ir jābūt divējai, - akadēmiskai, kuru lieto arī oficiālos dokumentos, un tautas valodai, kuru veidojam paši mēs.
ja kas, šai mūsu mazajā valstiņā oHo reizēm ir tādas valodas perlas, ka aiz skaudības zaļs var palikt. bet arī apvemties no nepatikas.
man arī nepatīk, ja mani māca, kā pareizi runāt. man vienmēr e-pasta pielikums būs atačs, un nekad ne savādāk.

cilveex (2011-01-18 15:35)      Valoda jau kā papīrs, laikam, pacieš daudz ko.
Valodas uzdevums ir maksimāli precīzi izteikt domu.
Piemēram, ir kāda Peru indiaņu valdoa, kurā nav mums lietošanai derīgas skaitļu sistēmas. Piemēram, nav iespējams pateikt "trīsdesmit". Nekas, viņu prasības pret valodu nebija tādas, lai šāds skaitlis būtu vajadzīgs.
Enzelīns. Cik ērti ir tagad lietot viņa "darinājumus", kā tu rakstīji!
Ja cilvēkiem atņemtu šos Enzelīna veidotos vārdus, vai tu/es/cits nejustos kā bez valodas, vismaz kadu mirkli, kamēr neatrastu aizstājumus.
Varu pateikt par datorlietām.
Kapec vards "dati" ir pareizs? Tas kā, ir ļoti latvisks vāŗds? Attiecigi, arī šā vārda atvasinājumi, tātad ir ļoti latviski? Nav.
Vai vārds "saits", tb interneta vietne. man liekas lieliskis darinājums. Vietne. Unikāli. Tik vienkārsi. Bet cik ilgi bija jāčakarējas(labs vārds, vai ne?):) ar vārdu "saits"? Vairāk kā 10 gadus, nebija normāla nosaukuma interneta vietnei.
Otrs. Cietnis. Stulbi? Varbūt. Kamēr nepierodi. Kad pierodi, tas vārds tik labi izsaka tās lietas, kuru viņs apraksta, ka negribas lietot "disks". Kāds vēl disks? Cietnis. Super!
Mazām tautām, kā mūsejai, ļoti "trūkst" "speciālās" valodas. Terminu.
Kādrez, matemātiķi rakstīja vāciski vai itāliski. Jo viņi nevarēja izteikt noteiktas lietas. Tiho Brahe neko nerakstīja no dabas(kosmosa) pētījumiem dāņu valdoā. Un Koperniks? Poliski rakstīja vai latīniski?
Ir slikti, ka tagad ir iespējams rakstīt par to pašu gan poliski, gan dāņu valdodā? Labi. Valoda aug līdz ar lietotāju.
Ja tev izejot no kroga kāds saka "kas i ko nah, ko tu bļa nah?!", tad nav saprotams ko viņš vēlas pateikt, ja vadīsies tikai no leksikas. Kontekts gan palīdzēs saprast, ka tev kāds zambezi enšteins vēlas snuķa virzienu pielabot. Viņa

cilveex (2011-01-18 15:38)      Ir slikti, ka tagad ir iespējams rakstīt par to pašu gan poliski, gan dāņu valdodā? Labi. Valoda aug līdz ar lietotāju.
Ja tev izejot no kroga kāds saka "kas i ko nah, ko tu bļa nah?!", tad nav saprotams ko viņš vēlas pateikt, ja vadīsies tikai no leksikas. Kontekts gan palīdzēs saprast, ka tev kāds zambezi enšteins vēlas snuķa virzienu pielabot. Viņam pietiek ar viņa valodu, lai izteiktu domu. Vai dēļ cita domu apvāršņa nabadzības valodai neattīstīties? Nē.
Man, pers., ir nepieciešama laba latviešu datorvaloda. Biezi neveiksmīga, bet "thats the way". Tā, kaut kā.

Just_ (2011-01-18 15:44)      Ja vārds `viesmīlis` ticis pieskaitīts jaundarinājumiem, tad jāprasa, kuda mir katjitsja un kāds ir vidējā latvieša vārdu krājums. Investīcijas jau sendienas dēvē par ieguldījumiem pat ļoti nopietnos dokumentos. Rādītāji - kas vainas vārdam?
Par tiem jaunajiem vārdiem... Kamēr nepierod, šķiet, jokaini, pēc tam atkal nesaproti, kā bez tiem esi līdz šim izticis. Robežu, man domāt, nav nekādu, vienīgā bēda, ka tiem vārdu darinātājiem vajadzētu būt ļoti talantīgiem, bet ar to tā ir, kā ir.

olivers (2011-01-18 15:51)      Atbildot uz jautājumu,- protams, labi, ka valoda ir dzīva!:) Un mainīga, jo pastāvēs, kas mainīsies. Par mainības robežām - tās atkarīgas gan no sabiedrības valodas izjūtas - cik tā gatava un spējīga saglabāt savu valodu bez svešu valodu konstrukciju un nepamatotu aizguvumu pārņemšanas, gan no valodnieku gudrības un lomas. Par pirmo - sabiedrību - pēdējos divdesmit gadus smadzeņu skalošanā, kas notiek ar masu saziņas līdzekļu starpniecību, iezīmējušies divi virzieni (ir vairāk, bet šoreiz par diviem): jaunības kults - visi vecie ir muļķi, jauniem pieder pasaule, - pieredzei, izglītībai nav nozīme,- pusaudžu žurnāli ar palīgskolas leksikas apjomu un profenes koju

Tessa (2011-01-18 15:53)      lielvalstiis katru gadu tiek izdotas/parizdotas vardniicas-ielu zhargons,slengs parastais,internetslengs.normala paradiiba.no musu rizhas vien var vardniicu sadrukat.
krievu valoda pag.gada popularakais jaunvards bija "zafrenditj",t.i,pievienot draugiem idnoklassnjikos,feisbuka,twiterii.

mojito (2011-01-18 15:57)      Manupraat tas ir ok,ka valoda mainaas...jo viss uz pasaules pluust un mainaas.

bizvabole (2011-01-18 16:04)      dzeja. tur vienmēr ir jaunvārdi un salikumi. un ja tie ir harmoniski, baudāmi un tīkami, tad šis process ir vienīgi apsveicams. ir cilvēki ar valodas izjūtu, un viņu radītais ir lielisks.

ir, protams, tirliņi, kas cenšas mākslīgi safabricēt nosaukumus kaut kam, un tad piespiedu kārtā ieviest tautā. tas, savukārt, mani tracina. kā tur bija- "slotas operators"--- sētnieks. :D

olivers (2011-01-18 16:06)      ...koju meiteņu tualešu sarunu tematisko loku (lūdzu atvainot par salīdzinājumu!), iztapīgos centienos izpatikt auditorijai (lai taču nopērk!). Un visi, arī pusaudži, zina, ka pie miljoniem var tikt arī bez izglītības,- pietiek, ja trenējies kikboksā un vēlāk kļūsti par buldozeru, kura skaistums "no iekšām" tā vien verd. Otrs virziens - ko lieliski turpina ilustrēt krievu bandītgabalu klātbūtne Latvijas televīzijas kanālos - īstie varoņi un dzīves saimnieki ir bandīti un viņu konkurenti menti. Ar attiecīgu kultūras un izteiksmes līdzekļu bagātību viņu leksikā. Apgalvosim, ka tas sabiedrību, īpaši jauniešus, neietekmē?
Par valodniekiem cits stāsts. Manuprāt, tā ir iekšējo ķildu pārņemta grupa, kuras ietekme sabiedrībā grūti pamanāma. Ko vien vērts stāsts par eiro/euro/eiras termina izvēli, diskusiju sākot tad, kad vilciens sen aizgājis...

Bet galveno jau cilveex pateica: valodas uzdevums ir maksimāli precīzi izteikt domu. Piebildīšu - ļoti raksturīgi, ka neskaidra un juceklīga valoda ir tiem, kuriem arī galvā juceklis. Ja iekšā nav, ārā nav kam nākt:)

Mezhavecis (2011-01-18 16:38)      Man jau sen bija doma aizsūtīt valodniekiem dažus ieteikumus.Ja jau tie mirlas tik šausmīgi grib turēties pie gramatiski pareizas latviešu valodas,tad lai jau pieņem likumus,un turās līdz galam.Piemērām ar uzvārdiem:
Ja vīram uzvārds Vērsis,vai Bullis,precoties sievai piešķirt uzvārdu Govs.Bērniem dzimšanas apliecībā,un attiecīgi līdz 18 gadiem uzvārdu-Teļšs.
Tas pats ar Gaiļiem,attiecīgi-Vista un bērniem Cālis.

dzests_lietotajs (2011-01-18 16:46)      Domāju ka vārdus vajag latviskot un piemēram vārds "Dators"ļoti labi un pareizi skan.

Profesors (2011-01-18 17:25)      Dzēstajam lietotājam - krievu laikā izaugušajiem un pie šprices joprojām esošajiem Latvijas valodniekiem gana labs bija "kompjūters". "Datorus" ieviesa trimdas latvieši.

mojito (2011-01-18 17:28)      Vaards " dators" naak no skandinaavu valodaam-lv tikai " s" pielikts galaa. Nekas tur latvisks nav.Tas ir vaarda data- atvasinaats...
Man vieniigais tracina visas taas Iislandes,itaalieshi un taml.
Agraak arii teica zin vai nezin,taga dnezkapeec jaasaka zina vai nezina.Kad maacijos skolaa,man maacija zin ....

Profesors (2011-01-18 17:53)      Gan jau "datu" izcelsme būs meklējama krietni agrāk - pie grieķiem vai latīņiem. Bet nesaskatu nekā slikta, gluži otrādi,- labi, ka valodā ienāk labskanīgākais no diviem svešvārdiem. Esot divas nācijas, kuras visus svešvārdus mēģina lokalizēt, darinot salikteņus vai piešķirot jaunas nozīmes veciem vārdiem - islandieši un ungāri. Rezultātā islandieši vēl tagad bez grūtībām varot lasīt savas gandrīz tūkstoš gadus vecās edas. Par ungāru pieredzi nezinu, bet ja jau no tās neatsakās, tad laikam viss kārtībā.
Skaidrs, ka nepieciešamība pēc jauniem jēdzieniem ir un būs. Tāpat skaidrs, ka ja dzimtā valoda saziņas vajadzības kādā vidē (piemēram, IT) nespēs apmierināt, tad tiks lietota svešvaloda - un tā kā pasaulē viss saistīts - tad tā neizbēgami ienāks arī citās jomās.
Risinājums ir pašu latviešu rokās - nevis meklējot kā un ko citiem aizliegt (piemēram, krieviem mācīties krieviski), bet nostiprinot latviešu valodu ar savu attieksmi - pret tās lietojumu, tīrību. Tas nemazina vajadzību pēc sakarīgiem valodniekiem - kas apjēdz savu atbildību un nesēž savās iedomās uzceltajos ziloņkaula torņos, bet aktīvi iejaucas (tikai, dievs`pas, ne kā ar Īslandi un itāliešiem) valodas kopšanā.
Un latviešu valodas lietotāju skaits arī ir nozīmīgs apstāklis:)

riks (2011-01-18 22:31)      nu, es vārdulizācijas lēmējbara lēmumus atļaujos neuzskatīt par saistošiem.

Feks (2011-01-19 01:37)      Manuprāt, kāda jaunvārda lietošanu vai ignorēšanu nosaka ne jau kaut kādi valodnieku uzstādījumi, bet gan paši lietotāji. Protams, ja kādam no viedajiem pa burzmu izsprūk arī kas sakarīgs, tauta to uzķer un ar prieku lieto...

Palomino(2011-01-20 09:20)  Robežas diez vai būs kādreiz nospraužamas, jo attīstība taču notiek visu laiku, un to, ko kāds izgudro, kaut kā ir jānosauc, bet ar esošo krājumu var... nākamās atbildes