Ko jums (tieši jums katram personīgi) nozīmē Lāčplēša Diena?

Ko jums (tieši jums katram personīgi) nozīmē Lāčplēša Diena?Man personīgi: atmiņas par dzirdēto no vecvecākiem un redzētais svecīšu vakaros.

fargo (2014-11-11 01:43)      bija 1987. gads. skola. ģeogrāfija. pārbaudes darbs. mēs ar sola biedru bijām... vieni no tiem puikām skolā, kurus sauc par ´nelabojamiem". es nebiju divnieku karalis, viņš gan, bet mēs darījām daudz "interesantas lietas". pigorus un tā. garlaicīgi ar mums nebija nevienam.
nu, lūk.
man patika kartes, es zinaju robežas, kadas tās bija kādreiz. mēs uzzīmējām psrs karti, kurā baltija bija ārpus robežas ar treknu sarkanu flomasteru nodalot baltiju no psrs. atmoda vēl sākusies nebija, bet cilvēku apziņa tai jau bija gatava, bet to mēs vēl puikas būdami nezinajām.
nodevam darbus un gaidījām kartējo izskaucienu pie direktora. pierasta lieta. teicamnieki no tās bīstas, būs... diezgan dziļš pofiks. bla bla. bla bla bla. tra, la lā. ko viņš vēl var pateikt, ko jau nebija simc reižu sacījis, viss gar ausīm. es dažreiz uz viņu skatījos un kamēr viņs runāja, es pie sevis domāju kā viņš pārvēršas par kaķi. vai par vardi. mute kustas, mēle mēgina noķert mušas.

mēs abi dabūjām pieciniekus. no mūsu ģeogrāfijas skolotāja. man jau bija aizdoma, ka ģeogrāfijas skolotājs, misters millers ir puika uz goda. šad un tad parūca, bet netaisnīgs nebija. manam partnerim tas bija pirmais piecinieks varbūt pat semestrī. un bija 18. novembris. es nezināju. misters millers man vēlāk, kad laiks tam pienāca, pastāstīja. izrādījās vīrs uz goda un tā. pasauca, aprunājās. viņš zināja, ka kam ideja radās. tas arī nebija grūti. drīz sākās atmoda. dīvains laiks. notikumi attīstījās tik strauji, ka tauta, kurai... es nepiederu fiziski, bet kurai piederu garīgi - latvieši, ieguva savu valsti.
tādi, lūk, pīrādziņi un atmiņas.

JurisK (2014-11-11 02:30)      Atceros vienu no saviem vecpapiem, kursh tieshi piedaliijaas Briiviibas ciinjaas. Pamatskolas laikaa atradu atvilktnee atziniibas rakstu ar taadu kaa vaacu kaashkrustu. Tad uzzinaaju par ugunskrustu un Briiviibas ciinjaam. Taa papiira foto ir manaa DG kaut kur.

MrJones (2014-11-11 10:00)      Vispaar, mammai Dzimshanas diena...tas noziimee, ka vajadzeetu pazvaniit uz maajaam..!

Lucy (2014-11-11 10:15)      Parasta diena,vakarā iededzam svecīti logā,nu ja gadus padsmit tāda tradīcija,citādi tiešām parasta diena.Manai muterītei arī dz-diena.

p_p (2014-11-11 10:30)      Mr.J. - vajadzētu nevis piezvanīt, bet aizbraukt ar torti un šampi. Mandomāt ģimene ir kudiš svarīgāka par jebkuru nu valsts svētku dienām.

Man nekādu personīgu saišu ar šo dienu nav, tik vien kā krastmaļa smuki izskatās tumsā degošās svecītes.

Meloni (2014-11-11 10:31)      No pagājušā gada manā ģimenē svinama diena, jo piedzima mans mīļais mazais "Lāčplēsītis"! ;)

Torpedo (2014-11-11 12:28)  1   Nemaz nezināju, ka tāda šodien ir - tukša skaņa kā visi pārējie "svētki"

erucanob (2014-11-11 12:47)      Ja godīgi,man personīgi neko.Bet tomēr tie ir valsts svētki un labāki nekā tie mūžīgie sēru lentēm rotātie.
Arī pašvaldība kādu kapeiciņu nopelna par neizkārtiem karogiem šur tur.

Deisa (2014-11-11 13:21)      Nu jau vairākus gadus man šī diena saistās ar tautas izglītošanas (demonsrējot "Rīgas sargus") dienu, lai gan joprojām viena trešdaļa domājot, ka Lāčplēsim dzimšandiena. Un tad tik par to runā. Pašai tā neko daudz neizsaka - nu jā, nosargāja toreiz Rīgu, bet vēlāk tāpat nāca apspiedēji. Ar patriotismu un entuziasmu var daudz panākt, bet, diemžēl, ne ilgtermiņā. Lepnumam par nāciju ir jāsakņojas arī labklājībā, citādi galu galā čušš vien sanāk. Diemžēl pret patriotismu jau izveidojies neliels cinisms, tāpēc arī 11.novembris ir vienkārši drēgna un pelēka diena, kuru nedaudz gaišāku padara ļaužu sadegtās svecīšu liesmiņas.

EscadaEscada (2014-11-11 15:04)      Ar svētku sajūtu, murdzumu acīs, un smukajām lentītēm pie mēteļiem ielās.

Maybex (2014-11-11 15:51)      Tētim vārda diena. Nu jau daudzus gadus tāpēc sveces liekam Meža kapos.

Paula6 (2014-11-11 15:52)      Pirmoreiz par Lāčplēša dienu dzirdēju no vectēva, kad neilgi pēc atbraukšanas uz Latviju gājām sēņot mežā un ik pa laikam redzēju izraktas bedres, t.i. tranšejas kā vectēvs skaidroja kur gāja frontes līnija un tad stāstīja par notikušajām cīņām, arī Lāčplēša dienu un ordeņiem...piekodinot, ka skolā to nedrīkst jautāt. Vēlāk vairāk stāstīja par tiem laikiem...Šajos laikos neaizmirstamu iespaidu atstāja dokumentu izpēte par latviešu virsniekiem 1940/41.gg...tie bij vārda pilnā nozīmē lāčplēši ar savu domu spēku, stāju, nelokamību...tagad ir cita jēga aizdegt svecītes!

euromens (2014-11-11 16:46)      krita vecvectēvs, tik nezinu kapavietu

limonija (2014-11-11 16:51)      Mans vectēvs bija strēlnieks - aizkaroja līdz Petrogradai un atgriezās mājās kopt savu senču zemi. Žēl, ka bija jau miris, pirms es piedzimu un varēju viņam ko pajautāt. Katrā ziņā izjūtu lielu cieņu pret visiem, kas 1918./19.gadā izcīnīja mūsu pirmo brīvvalsti. Tikko saliku logos ploškas - lai deg viņu piemiņai. Šai dienai manā skatījumā nav nekāda sakara ar mūsu tagadējo shēmotājvalsti, kas pilna vēl joprojām ar padomjlaiku atraugām...

_Biezaa_oome (2014-11-11 17:33)      Neko. Taada pati diena kaa citas.

Samila (2014-11-11 17:40)      Lāčplēša diena jeb notikums, kas tiek atzīmēts šajā dienā ir tiešā veidā saistīts ar manu personisko labklājību šodien un manas valsts, manu tautiešu labklājību tai skaitā. Var skaitīt arī otrādi.

Ar patriotisma trūkumu lielīties ir tik pat muļķīgi kā ar savu stulbumu. Pats nepamani, bet citi jūt līdz, par to, ka esi palicis apdalīts.

Lāčplēša diena ir Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas diena. Mēdzu ar suni pastaigāties Ložmetējkanā. Baisa sajūta. Šķiet, zem katra paugura kāds klusi atdusas. Katru reizi sev jautāju, vai es tā spētu - gulēt sniegā, šaut uz saviem vienaudžiem, ziedot dzīvību? Salā, badā... dēl kā? Dēļ valsts kuras pat īsti vēl nav. Ir tikai cerība, ka kādreiz būs... Man tādas drosmes nav un nezinu vai kādreiz būs.

hewy (2014-11-11 23:32)      Nozīmē to, ka ir iemesls iedegt sveci un padomāt par tiem vīriem un puikām, kas nešaubīdamies gāja nāvē par savu valsti, par savu Latviju, kura vēl īsti pat nebija, bet bija svēta ticība, ka tāda būs. un par to, kā viņu pēcteči ir izpļekarējuši viņu, par mata tiesu, izkaroto Latviju.

JurisK (2014-11-12 06:18)    1 Jaaatceraas gan buutu, ka Lozhmeteejkalns, Tiireljpurvs, un Kjemeru Anninja nav tieshi sastiiti ar Briiviibas ciinju notikumiem. Jaa, tur veidojaas naakamie Briiviibas ciinju varonji, tie, kuriem paveicaas izdziivot un tie, kuri neaizgaaja uz Krieviju sist krievu impeerijas paliekas. Ljoti sarezhgjiits laiks! Apvienoties ar tiem, kuri uzbruka Lozhmeteejkalnaa, sist tos, ar kuriem kopaa seedeeja ierakumos, pagriezt shautenes pret saviem sabiedrotajiem - vaaciem. Veel tagad nav skaidri zinaams, kaa tas viss notika un kaapeec. Bet, pateicoties toreizeejam bardakam, mums ir Latvijas valsts. Un sveetki 11. novembrii.

Deisa (2014-11-12 09:39)    1 Protams, novērtēju toreizējo karavīru drosmi un vīrišķību. Visu cieņu! Taču cinisms ne dēļ viņu paveiktā, bet gan krietni vēlāk sapurgātā. Cilvēki savu dzīvību nežēloja. Un dēļ kā? Vai viņi to būtu darījuši, ja zinātu, kāds bezsakars pēc n-tajiem gadiem notiks? Viņi gāja cīņā par labāku Latviju, bet mūsdienās notiekošais diemžēl sanāk kā viņu paveiktā noniecināšana. :(

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu