"Ģirts Rugainis...uzskata, ka nākotnē nemaksās pensijas"

cilveex      Teksts no>
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/232540

derevnja10    3 Sakārtojot ekonomiku,sociālais atrisināsies pats no sevis.

Just_      Ja man kāds butu jautājis, vai es vēlos solidarizēties, es teiktu "nē". Bet man jau neprasa, mani solidarizē varmācīgi. Es saprotu, ka pie mums ir vārda brīvība, Satversmes 100. pants un tā tālāk, bet šobrīd plašsaziņas līdzekļiem vajadzētu atturēties no tīšas sabiedrības rīdīšanas, kaitināšanas un tracināšanas, publicējot visādu investīciju banķieru pārdomas. Kā krievi saka - i tak tošno.
Jādomā, ka tas, kādai jābūt sociālās nodrošināšanas sistēmai, šobrīd nav skaidrs nevienam - ne premjeram, ne ministriem, un kur nu vēl parastiem mirstīgiem.

eugen      ..R. kungs izlaida veel vienu maxaajumu kurju izveic straadaajosjie — tas ir + paliidziiba vecaakiem radiniekiem ne katreiz vecaakiem..

normiss      jo nākotnē būs komunisms, un nauda nebūs:)))

Decijs      D ko brinas, kad klike pie varas ir un bus problemas jo taa prot tik nemt ne stradat Tautas labaa, Te nav runas ka kada briviba bet slepta Dzimtbusana kur Tauta tipa klikei dzivo. Lai butu daudz berni gimenes ar vienu ekonomiku netiks galaaa.... Jabut stabilam gimenem kuras nejuk araa bet turas kopaa, bisku citadai domasanai pilsoniem ja mazakais kas nejauc gimenes bet abi kopaa domaa ko darit lai netraumetu bernus ar savam moralajam ondulacijam, daudz maz vienotai ticibai, velmei but saimniekiem savaa zemee un nemocit prom pavisam, bet prasit saviem priekstavjiem atskaitities par vissu. Ar ganjau valstis un imperijas necelas.... Tatad ja velamies lai butu daudz bernu japapeta pieredze kada ir Italijaa, Polijaa, Francijaa, kas ir Eiropas zemes, kautkas jaatceras no vecvectevu un vecvecmammu domasanas un dzives zinas. Ar lozungu mums vel vis prieksaa mes skaisti bauditaji dzivee beigas bus pakalaa...P.

cilveex    1 Viens variants varētu būt ieviest koeficientu, kura lielums būtu atkarīgs no izaudzināto bērnu daudzuma.
Nu, piemēram, ieviest izaudzināto bērnu koeficientu, teiksim, 0.2.
Ja cilvēkam ir jāsaņem pensijā 20Ls naudas vienības, tad šī summa tiek reizināta ar izaudzināto bērnu skaitu un pieskaitīta pamatsummai. Cilvēkam nav dzimuši bērni, tad viņš saņem tos pašus 20, ja ir viens bērns, tad 20*0.2+20=24Ls;
divi, tad jau par vienu bērnu pieaugušo summu reizina ar 0.4, tātad 24*0.4+24=33.6Ls;
trīs bērni 33.6*0.6+33.6=53.76Ls;

Ir jūtama atšķirība starp 20Ls un 53.76Ls, tā ir pamatīga motivācija turpināt nāciju.

blaumane    1 manuprāt, par daudz ir uzturamo ierēdņu, sanāk, ka no visiem strādātspējīgajiem 30 procenti valsts iestādēs cilā papīrus un tērē mūsu nopelnīto naudu, ierēdņu bari jāsamazina, tās tantes, kuras datoros pokeru spēlē darba laikā atklāti un absolūtā pofigā( statistikas pārvaldē, vidos), varētu doties mājās un, nu nezinu, adīt šalles vai lipināt ķinķēziņus ziemassvētkiem vai sniegt konsultācijas par nodokļiem vai uzņēmumu dibināšanu, ja vien jēdz kaut ko no tā, būtu jauni nodokļu maksātāji un tantes attaisnotu savu atrašanos uz zemes

daisy777      Blaumane, starp tiem 30 procentiem valsts budžeta apmaksāto darbinieku vairāk nekā papīru cilātāju ir arī ārsti, kas ārstē Tavu māmiņu, skolotāji, kas audzina Tavus bērnus, un policisti un ugunsdzēsēji, kuri rūpējas par Tavu drošību.

Nevajag jau te demagoģiju dzīt - tā jau analfabētisms šajā valstiņā aug augumā.

Ronija      Pārāk mazs koeficients, lai pūlētos.:D

daisy777      Pareizi, Ronija, labāk kā padomju laikos - uzlikt hefty bezbērnu nodokli, lai jūt, ka sevi neatražo un nav pelnījis pensiju vispār :)))

Polus      Kā rāda, piemēram, Skandināvijas pieredze, tad mazā dzimstība nav tik daudz finanšu nepietiekamības, cik modernā dzīvesveida rezultāts.

Latvijas gadījumā, manuprāt, jebkuram pasākumam dzimstības veicināšanai būtu jābūt saistītam ar iesaistīto personu algu, nevis atsevišķu pabalstu veidā. Kāpēc? Jo tas būtu reāls stimuls radīt bērnus arī kvalitatīvajam genofondam, nevis tiem, kuriem bērna piedzimšanas pabalsts ir labākais līdzeklis alus krājumu iepirkšanai.

cilveex, Tava doma par koeficientu nav peļama, bet problēma ir tāda, ka nauda bērna audzināšanai ir vajadzīga šodien, bet pensija ir kaut kur tālu, tālu. Vienkāršākais būtu X%-punktu atlaide no IIN - tas radītu stimulu vispār maksāt nodokļus + arī būtu vieglāk administrējams. Vēl varētu runāt par samazinātu PVN bērnu precēm, bet tas ir apšaubāms, jo tirgotāji gluži vienkārši nesamazinās cenu.

Runājot vispārīgi, tad Skandināvijas sistēmai mēs neesam gatavi, jo tur par lielu nodokļu slogu cilvēki gaida un arī saņem kvalitatīvus valsts pakalpojumus. Mums līdz kvalitatīviem valsts pakalpojumiem ir ļoooti tāls ceļš ejams. ASV sistēma, kurā ir neierobežotas izaugsmes, bet vienlaikus arī krišanas iespējas, mums neder, jo postpadomju cilvēks nav iemācījies un sapratis, ka par sevi un savu dzīvi ir atbildīgs pats. Viņš gaida uz valsti. Es tomēr joprojām uzskatu, ka daudzas mūsu problēmas, arī sociālajā jomā, atrisinātos, ja tiktu adekvāti reformēts nodokļu slogs. Bet tas jau iepriekš ir daudz apspriests.

blaumane    1 daisy, es neaicinu samazināt skolotāju, ārstu, policistu skaitu, bet samazināt vai vispār likvidēt entās aģentūras uc. mistiskas iestādes pie kaut vai veselības ministrijas, viņiem katram jautājumam ir sava aģentūra ar pilnu štatu grāmatvežu, lietvežu, sekretāru utt. tas pats izglītības ministrijai, kapēc, piemēram, vajag ekonomikas un finansu ministriju, ko gan tās tik atšķirīgu dara? piemēram, ir zināms, ka apmēram desmit tūkstoši bērnu mūsu valstī neapmeklē skolu vispār, bet precīzu skaitu neviens nezin, jēzus marija, ir izglītības ministrija, ir labklājības ministrija bērnu lietu vai kā tur aģentūra, ir entās iestādes, kuras par bērniem tipa cīnās un rūpējās, bet nevienam nav daļas par apkārt klīstošiem analfabētiem, jautājums, a, ko viņi visi tie ierēdņi par bērniem atbildīgie dara? atskaites viens otram raksta un ieteikumus?

cilveex      blaumane> ir krietni "stiprāk", jo cilvēku, kuri REĀLI "rada" naudu ir vēl mazāk. Jo lauvastiesa no tā privātsektorā strādājošajiem ir tā sauktie pakalpojumi, tb jau citā tēmā apspriestās auklītes, sētnieki, šoferi, pārdevēji(kupi/prodaj biznesi arī nerada naudu, tie var pastāvēt tikai plicinot jau esošo naudas dauzdumu) un tā joprojām. Šie privātie strādājošie ARĪ nerada NEKO, tie saņem savu daļu no tiem, kuri reāli pelna JAUNU naudu.
Mums tika 20 gadus stāstīts, ka Latvija ir/būs pakalpojumu sniedzēja zeme. Nē, tas viss ir labi, bet ja tie pakalpojumi tiek sniegti nevis uz ārpasauli, bet pašiem sev, tad ekonomiski tas sanāk, ka suns ēd pats savu asti. Nevar sniegt pakalpojumus paši viens otram, tajā pat laikā, neradot JAUNU naudu - Maigonis krāsos jumtu Anniņai, bet Anniņa maisīs krāsu Maigonim. Viens otram maksās naudu, bet par kādiem skanošajiem pirks otas un maisāmo karoti?
Un šis ir tas privātsektors, kurš nerada ekonomikā jaunu naudu. To var tikai eksportētāji, pārvadātāji. Tāpēc importa/eksporta bilancei ilgstoši esot negatīvai, esošās naudas daudzums nepārtraukti samazinas. Ja uzkrajumi ir milzīgi, kā tas ir lielās valstīs, tad tāds stāvoklis turpināties var diezgan ilgi, bez uzreiz jūtamām sekām.

JurisK      Valsts penziju dalja arii taa deeveetajaas rietumeiropas labklaajiibas valstiis ir tuva minimaalajai iztikshanai. Cilveeki, saakot straadaat, uzreiz jau domaa par vecumdienaam, kraajot naudu dazhaados veidos. Tuvaakos 30-40 gadus Latvijaa buus bardaks ar penzijaam, jo veel aizvien pat dazhs labs 30-gadnieks uzskata, ka valstij par vinja vecumdienaam jaaruupeejaas. Nee, nav! Taa ir katra cilveeka pasha briiva izveele - notrallinaat nopelniito tusinjos un glaunos mobiilajos, vai ieguldiit to naudu bankaas. Zinu piemeeru no kaadas skandinaavu zemes. Viirieshi tagad iet penzijaa 67 gados, valsts penzija videeja liimenja darbiniekam ir apm. tik liela, ka divi penzionaari var dziivot, ja nav jaamaksaa krediiti un dziivo savaa maajaa. Runa ir par penzioneetu inzhenieri un skolotaaju. Ja es nosaukshu ciiparu, Latvijas penzionaari buus uz treshaa punkta, bet jaaatceraas, ka maize tur maksaa ap 4ls kukulis. Daudzi vecumdienaas paarvaacaas uz leetaakaam zemeem, gan ne tik veesaam kaa Latvija:)

cilveex      LV gadījumā tie bija izpārdotie īpašumi un iepludinātā, tomēr nekādā veidā nenopelnītā nauda. Vēl vairāk, pat uz savstarpējiem pakalpojumiem nopelnītā nauda-peļņa ARĪ tiek izvesta un pat tās liela daļa nepaliek šeit. Lielveikalu tīkli ir īsts naudas melnais caurums - katrs maksimās/rimi nopirktais maizes klaips samazina naudas daudzumu valstī, jo peļņa tiek izvesta, RIMI gadījumā šī peļņa pieder zviedru ICA AB un kas ar šo naudu notiek? Prom.
Tas pats ar bankām. Šeit nosmeltā nauda ARĪ tiek izvesta, jo investīcijas "infrastruktūras attīstība" vai "kapitāla palielināšanā", lai vēl vairāk varētu smelt, ir diezgan apšaubāmas lietderības investīcija priekš valsts ekonomikas ilgtermiņā.

Ja nav eksportējošā sektora, jauna nauda nerodas, bet esošā iet mazumā dēļ ekonomikas pašpietiekamībās neesamības, jo preces un pakalpojumi ir jāieved un naudas daudzums visu laiku mazinās.

Tāds ir mans diletanta redzējums.

orange      1. privātie pensiju fondi
2. Asset Management

irgo      ...ja uz mums 2 000 000 iedzīvotāju ir 11 ministrijas un nez cik departamentu , direkciju un vēl visādu kantoru kuri nodarbojas ar velns zina ko , armija , robežsardze , muita un visa tā pārējā šļura, tad mums pat teorētiski ir neiespējami labi dzīvot.....diemžēl .... ....bez TOTĀLAS valsts pārvaldes pārmaiņas nekas te nespīd....un ja kāds stāsta ka tam visam ir jābūt tad simt punkti ka viņš pats barojas no budžeta un trīc par savu krēslu...

daisy_fuentes      Blaumane, tad nevajag teikt, ka visi 30 procenti ir ierēdņi (ar visu lielo ministriju un aģentūru skaitu procents sanāks salīdzinoši niecīgs jau. /Neesmu ierēdne :)))/

Cilvēks, virtuālā laikmeta rītausmā uz visu milzīgo apkalpotāju un "uzņēmēju" masu pietiktu ar vienu ģēniju, kurš izgudrotu ģeniālu tehnoloģiju (a la Nokia), lai visi pārējie varētu arī uz tā rēķina dzīvot.

Tikai atkal nelaime - atkārtošos - šeit ir šausmīgi maz tehniski augsti izglītotu cilvēku. Piemēram, kad Latgalē gribēja celt rūpnīcu, projekts izčākstēja, jo izrādījās, ka tajā nebūtu, kas strādā.

Effy      esmu dzirdējusi tādas runas, ka, ja turpināsies tāda imigrācija uz ārzemēm kā līdz šim, tad tiks atvērts darba tirgus austrumu un dienvidu bloka iedzīvotājiem. tas nozīmē, ka piedzīvosim tādu pašu situāciju kā Londomā, kur ieraudzīt uz ielas turku vai kādu melno vairs nav nekāda ekskluzīva parādība. pie tam šiem cilvēkiem ar laiku būs iespēja iegūt LV pilsonību un līdz ar to būs atvērtas durvis uz visu ES, kas ļoti daudziem no "tā gala" ir pievilcīga perspektīva.
protams, var arī pats padomāt par savu pensiju, uzkrājot naudu pensiju fondos. piemēram, ASV ir diezgan švaka sociālā palīdzība, ja salīdzina ar Eiropas valstīm - tie paši pabalsti, lētie dārziņi utt. pie viņiem pārsvarā viss balstās uz personīgiem uzkrājumiem.

daisy_fuentes Effy, nav ļaunuma bez labuma - krievi un latvieši beidzot sāks draudzēties, būdams balto cilvēku mazākums :))) nākamās atbildes