"Ģirts Rugainis...uzskata, ka nākotnē nemaksās pensijas"

"...pensionāri ir mūsu sabiedrības priviliģētā grupa, kas šantažē pārējo sabiedrību ar nevēlēšanos solidarizēties grūtā brīdī..."
"Viņš uzskata, ka nākotnē nemaksās pensijas, jo ir pārāk maz bērnu un tos nerada joprojām."

«Tāpēc, ka ekonomikas struktūra ir pārāk maz pelnoša, bet robežas – vaļā. Šobrīd ir 477 tūkstoši vecuma pensionāru, papildus klāt invalīdi – līdz 560 tūkstošiem. Pretim ir 750 tūkstoši strādājošo, no kuriem apmēram 250 tūkstoši – valsts sektorā. Tātad kāds pusmiljons strādā, nopelnot visu naudu šajā valstī. Daļu līdzekļu no tās samaksā valsts kalpotājiem, kuri dara vajadzīgu, kaut ne vienmēr efektīvu darbu. Vēl – jāizmaksā pensijas tiem, kam tās pienākas. Un tad vēl – pelnošajiem jāveic uzkrājuma maksājumi, lai viņiem pašiem vēlāk būtu pensijas. Un visbeidzot – viņiem jālaiž pasaulē un jāaudzina bērni, turklāt būtu apsveicami, ka vidējais bērnu skaits pieaugtu vismaz divas reizes. Uz šā fona, kad saku, ka tāda situācija nevar turpināties, ir nepieņemama «sarkanu līniju» vilkšana, jo, redz, pensionāri ir vienīgais augošais, apzinīgais un disciplinētais elektorāts,» skaidro banķieris."

Kādai būtu jābūt sociālās nodrošināšanas sistēmai, lai tā varētu darboties arī nākotnē?
Viedokļi?

daisy_fuentes      Effy, nav ļaunuma bez labuma - krievi un latvieši beidzot sāks draudzēties, būdams balto cilvēku mazākums :)))

boony      pirmkārt, katram darbspējas vecumā būtu jākrāj pašam sava pensija. un pienākot vecmam, jādomā par pārkvalificēšanos tā, lai varētu arī kādus piemērotus darbus piestrādāt vecumā. bet valstij tagad visu enerģiju vajadzētu veltīt jaunu moderrnu un labi apmaksātu darbavietu radīšanai un cilvēku izglītošanai, lai viņi tajās varētu strādāt, tad arī pildīsies sociālais budžets no kā maksāt pensijas arī pēc tiem likumiem, ko valsts ir uzņēmusies.

Effy      boony, sāksim ar to, ka, lai pildītos soc.budžets, pirmām kārtām ir jāizbeidz algu maksāšana aploksnītēs. var izveidot tūkstošiem jaunu darba vietu un izskolot desmitiem tūkstošu augstas klases speciālistu, bet nekas neuzlabosies, ja turpinās maksāt algas aploksnēs un izvairīties no nodokļiem.

tātad, ar ko jāsāk? ar uzņēmējdarbības nodokļu sistēmas sakārtošanu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju sakārtošanu, ar minimālās algas konkrētu palielinājumu.
vispār jau minimālai algai vajadzētu būt tādai, lai ar to reāli arī varētu dzīvot, nevis kaut kādam mistiski izdomātam ciparam. tātad min.algai vajadzētu būt vismaz 350 Ls neto (uz rokas), jeb ~ 500 Ls bruto. no vienas šādas algas soc.budžetā aizietu 178 Ls mēnesī.
ja būs adekvātas minimālās algas, tad tas nevien jau dos lielu papildinājumu soc.budžetam, bet arī samazinātu parādus komunālo pakalpojumu sniedzējiem. protams, cenu līmenis par komunālajiem ir cita tēma.

gravieris      Te kādam vēl ir ilūzijas par naudas krāšanu bankās?Man personīgi pietiek ar bankas Baltija un Parex krahu,kā arī ar Swedbank ļoti pieejamo kontu dažām izpildvarām.Tad jau labāk krāt metāllūžņus vecumdienām...arī dārgmetālu.Demogrāfisko problēmu jau daļēji sāk risināt ...paceļ elektrības tarifus un limitē patērējamās kilovatstundas.Tātad...ko cilvēki dara pa tumsu,ja viņiem arī tv antena tik vārnām aerodroms?Pareizi.Vairojas.Tā ir visu nabadzības zemju pieredze.....ļoti daudz bērnu.Uz to tad arī cer mūsu iemīļotie konsolidātori,ka nabagi izglābs viņu izputināto valsti.

Polus      Lai padarītu diskusiju saturīgāku un piezemētāku:
- Te bildīte ar izdevumu struktūru: http://www.fm.gov.lv/budzets/2010/2010-08-25_ppt_8_liels.jpg
- Te pati pēdējā bildīte ir darba samaksas struktūra: http://www.fm.gov.lv/?lat/valsts_budzets/kur_paliek_mana_nauda

cilveex, nu naudas apjoms jau tik krasi gan nesamazinās http://www.makroekonomika.lv/statsdata/89 Dividendes varbūt aizplūst, bet apgrozījuma nauda tomēr vairāk vai mazāk cirkulē ekonomikā, jo tiek samaksāts darbiniekiem, piegādātājiem utt.

Effy, ja minimālo pacels uz 350 neto, tad pats lētākais darbinieks uzņēmumam izmaksās 1,45 x 350 = Ls 507,50. Varbūt vari uzreiz iedot prognozi par to, cik uzņēmumu bankrotēs vienā mirklī? Minimālās algas apjoms nepalielina ekonomikā saražoto vērtību, bet tieši tā ir algu lieluma kritērijs #1. Ja minimālo cels 2x, tad uzņēmums vienkārši uz pusi samazinās štatus, atlikušajiem liekot saglabāt iepriekšējos apjomus. Tad rodas adekvāta samaksa produktivitātei. Bezdarbs no privātā sektora uzreiz +10-%punkti, eksplodē arī budžeta izdevumi - vēl daži %-punkti no valsts sektora. Un vienā setā esam ar ~35% bezdarba līmeni. Par tālākajām sekām, šķiet, izplūst nav vērts.

Nevajag aizmirst: vispirms tiek radīta vērtība, pēc tam tiek maksātas algas, nevis otrādi. Arī rūpnīcas tiek celtas, kad valstī ir piemērots darbaspēks, nevis otrādi. Arī labklājība rodas pēc labi padarīta darba, nevis otrādi.

rozamunde      Krāt pensiju fondos - kādam, kam ir daudz ko saņemt, tas krās ne Latvijā,ne latus. Cik tādu ir?
Nevienam lemttiesīgajam nav izdevīgi ieviest progresīvo algas nodokli - un, ja arī, tad saņems pulka mazas aploksnītes. Šī sistēma ir ļoti labi atstrādāta. Tāpat bezbērnu nodoklis aizskars kāda cilvēktiesības...
Nenāk ne prātā mudināt savus bērnus apbērnoties vairākkārtīgi - ne man, ne viņiem nav ticības saulainai, ražojošai nākotnei. Pensijas arī neredz.
Valdībai par nākotni jādomā lielākos mērogos, nevis kā iedalīt ko sev personīgajā kabatiņā un kā nopirkt īpašumus piem.Spānijā.
Rezumē - kamēr valsts ar pārmērīgiem nodokļiem neapgrūtina manu nekustamo 3istabu īpašumu un dobju zemi, tikam nodarbošos ar pašapgādi. Mācu to arī bērniem, jo laikam jau valdībā netiks un saulaini - naudīgās ārzemju tūres nav paredzamas.

effy_      Polus, 1 darbinieka izmaksas ar min.algu 500 Ls bruto, kopā sastāda 620.70 Ls. t.i., 500 Ls darba alga, no kuras atskaita darba ņēmēja VSAOI un IIN + darba devēja VSAOI 120.45 Ls un + 0.25 Ls riska nodeva.
darbiniekiem, kuri nestrādā pilnu darba slodzi, var piemērot stundu likmes. tikai tādā gadījumā ir jānodrošina korekta nostrādāto stundu uzskaite.
citur Eiropā darba devējus timulē pieņemt darbā cilvēkus, uzliekot lielas likmes par nostrādātām virsstundām. piemēram, četrkārtīgā apmērā. līdz ar to darba devējs ir ieinteresēts pieņemt darbā pietiekoši daudz darbinieku, kuri paspētu veikt savus pienākumus darba laikā, nevis strādātu virsstundas vai brīvdienās, nevis kā ir tagad, kad 5 cilvēku vietā pieņem 1, bet algu maksā kā par 1 cilvēku.
nedomāju, ka īpaši daudz uzņēmumu bankrotētu. vienkārši ir jāmaina uzņēmējdarbības politika pašos pamatos. Eiropā, piemēram, uzņēmēji nav tik ļoti tendēti tikai un vienīgi uz personīgā labuma gūšanu, kā Latvijā. neuzskata kompānijas bankas kontu par savu kabatu. es jau vairāk kā 10 gadus strādāju par grāmatvedi. man ir liela pieredze ar dažādiem uzņēmumiem un loti labi zinu, kā kur apgrozās nauda. protams, ir arī mazie uzņēmumi, kuros nekas dižs nenotiek. bet tad lūdzu - stundu likme un miers.

vispār jau kamēr mūsos pašos tautā nemainīsies domāšana un uzskati, nekas neuzlabosies. arī tā pati valdība nav kaut kādi ļaunie citplanētieši, kas tagad ir mums te uzspiesti ar varu, bet tādi paši cilvēciņi kā mēs visi - no mūsu pašu vidus. neviens no mums nepalaistu garām izdevību "noraut lielo piķi" un nesamaksāt nodokļus, neviens no mums nepalaistu garām izdevību tikt pie vieglas naudas, neviens no mums nepiegrieztu pats sev algu tikai pātēc, ka pārējiem tā būtu labāk.
ja gribam, lai kaut kas mainās mūsu valstī, tad pirmkārt mainīsimies paši. tad arī viss apkārtējais mainsies.

lapsu_aacis      es pacentiishos nospraagt veel pirms izieshanas penDZijaa. :D

kas atnesas(C) riks, uz patreizieejaam pendzijaam - reku, ekonomikas un finansu ministrijaa, krietna kaudze dalbajobu iereednelju seed un kafiju streeb, par algaam, kuras speetu pabarot pat 2 famiilijas- tos tad arii luugtum patrashiit. :D
aa, veel riigas domi, aarlietu ministriju, kaa arii izglitiiibas, zemkopiibas unj prezha kanceleju uz patrashiishanu.

veel- luugtum - izlikt uz paardoshan savaaktos kompjus ar OEM versijaam, par kuraam veel nav samaksaaC! un paardot - tiem, kuriem ir probleemas ar finanseem un VID jau ir izpatrashiijushi uz sodanaudaam par nelicenzeetu softu tureeshanu uznjeemumos! atgaadiniet- cik tur bija ljimaki paraada???

naakamais- bezd-darbniekus uz 3 meeneshu pabalsta un peec tam lai iet taalu *irst! 3 meeneshi ir pietiekami,lai atrastu iztikas liidzekljus.
tos,kuriem ir 11 kursi un pieredze kaa tikt 12-jos- ar celi no bezd-darbniekiem nakui aaraa!
valsC subsideetos paar aiz uz un virs- kvalifikaacijas kursus- nakui nost! izgliitoshanaas par budzheta naudu, apstaakljos, kad bezd- darbniekam straadaat negribas, bija trekno gadu privileegjija, tagad taa tiek atnjemta.

veel vaiK kaadu idee fixe? piekaapiet, iedoshu veel!

cerise8      Rungainis nodarbojas ar demagoģiju un pie reizes zondē sabiedrības reakciju uz šādu darbību ...
Ir virkne bet:
Jau apmēram gadus 10 bija zināms, ka pensiju sistēma iet uz sabrukšanu, īpaši R-eiropas variantā. L-ja formulu izstrādāja iespējams derīgu, bet lai tā darbotos bija vajadzīgi vēl daži nosacījumi a) nelaupīt sociālo uzkrājumu fondu b) parūpēties, lai iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā nepamet valsti, bet dažam šķita, ka savu kabatu piepildīšana ir svarīgāka (tai skaitā Rungainis).

Tagad konkrēti par pensionāriem, viņu fiksētie izdevumi bieži vien ir lielāki, jo dzīvo vieni, nevar piepelnīties, vajag naudu zālēm ... Otkārt viņi pirmie un cītīgi maksā komunālos maksājumus, pārējo tērē pārtikā, visus sīkumus pēr šeit uz vietas (ne internetā) u.t.t. tādejādi atgriežot šo naudu ekonomikā ...

irgo      Effy (2011-03-17 11:23) viedoklis
boony, sāksim ar to, ka, lai pildītos soc.budžets, ...
Effy , Tu gan esi naiva. Ja nauda būs soc budžetā tad to ātri pievienos pamatbudžetam un uztaisīs vēl 10 000 vietas pie siles....

Polus      effy, ar skaitļiem šoreiz nokļūdījos - paldies par labojumu.
Par pārējo gan es Tev pilnīgi nepiekrītu. Algas apmērs nav kaut kāds abstrakts lielums, bet gan tiešā mērā atkarīgs no tā, kāda ir saražotā vērtība un arī produktivitāte ražošanas procesa laikā. Ja ekonomika saražo LVL 12 mlrd gadā, tad algu fonds nevar būt >12 mlrd - tam gluži vienkārši nav naudas. Ekonomika nevar kļūt bagāta, nosakot visiem pilnīgi nereālas minimālās algas. Tādā gadījumā varianti ir divi: 1) samazināt darbinieku skaitu; 2) izmaksu pieaugumu likt klāt cenai, tādējādi momentāni "noēdot" nominālā algas pieauguma pirktspēju. Tie uzņēmumi, kuriem iespēja visu ielikt cenā nebūs, gluži vienkārši bankrotēs, un tādu būtu ļoti daudz.

Tavs priekšlikums ir tas pats, kas pateikt, ka tauta varētu kļūt bagāta, ja Latvijas Banka sadrukātu naudu un katram iedotu pa miljonam. Būdama grāmatvede, gan jau saproti, ka tas rezultētos hiperinflācijā, un tas miljons drīz vien neko nespētu nopirkt.

Tur es Tev piekrītu, ka uzņēmēji bieži vien vēlas neadekvātas peļņas maržas un investīciju atdevi, taču ļoti šaubos, ka tas ir tik izplatīts fenomens, ka spētu kompensēt pilnīgi neadekvātu algu pieaugumu.

andzipa      >Orange! Tu esi paskaitījusi, cik jāīemaksā privātajā PF , lai pēc 55 vai nu kad aiziet no darba reāli, varētu dzīvot cilvēka cienījamu dzīvi? Jo formula ir elementāra: "regulārais uzdevums" katru mēnesi no fonda saņemt tik un tik naudiņas. Piemēram: uzkrāt: 20LVL x 12 mēn. x 10 gadi= 2400; cik ilgi izvilksi ar to? (labi, neņemu vērā svārstības, jo, ne ekonomikas uzplaukumu+, ne Japānas zemestrīces katastrofas- nav prognozējamas) Ja srādā - vēl pluss no VID uzkrājuma veidošanas laikā - tas arī ir vienīgais reālais ieguvums. Izmantojiet to!
TIKAI - RADĪT RAŽOTNES (ne jau bezjēdzīgos lupatu un zīmolu veikalus) un DARBA VIETAS. Tikai pēc tam - oHoisti :) lai rūpējas par dzimstību. Skan skarbi, bet ne jau bezdarbnieki un emigranti rūpēsies par pensijām:)

effy_      Polus, no darba pieredzes varu pateikt, ka dažiem uzņēmējiem nesagādā problēmas doties paslēpot, piemēram, uz Kanādu, vai arī aizbraukt pasauļoties uz Spāniju, kas protams, tiek noformēts kā "darba brauciens". nemaz nerunājot par to, ka daži pat pamanās slēpošanas ekipējumu iegādāties kā "darba apģērbu".
bet tāda lieta, kā kaut kādas uber mašīnas iegāde uz līzinga, kuru maksā uzņēmums, vai arī mbilā telefona rēķinu apmaksa simtu latu apmērā, vai arī iegādāties kaut kādas dāvanas (piem., dārgu konjaku), bet norakstīt to kā reprezentācijas izdevumus - tā jau ir normāla ikdiena. cik gan vēl tādu sīkumu ir, kas kopsummā sastāda ievērojamu summu?
Eiropā, piemēram, uzņēmuma vadītājs tāpat kā citi darbinieki saņem darba algu, no kuras tad arī pats maksā par visām savām vajadzībām. gada beigās uzņēmuma īpašnieki saņem dividendes no peļņas. tus nevienam neienāk prātā, ka varētu dzīvot no uzņēmuma naudas. saprot, ka tā ir vajadzīga, lai uzņēmums attīstītos.

tātad tavuprāt, ja uzņēmēji maksātu normaļas algas, tad uzņēmumi bankrotētu, vai arī būtu tāds cenu kāpums, kas noēstu visu algas pielikumu? tad kā kaut vai tajā pašā UK uzņēmēji var atļauties izmaksāt normālas algas pie tam pilnīgi oficiāli un pie tam saražot produkciju daudz lētāk? kāpēc tur ir gan pārtika lētāka, gan apģērbi, nekā te Latvijā? atbilde ir vienkāršā - LV ekonomiku beidz nost savtīgums un skopums. cik liels uzcenojums veikalos ir, piemēram, apģērbam? UK ne tikai var izmaksāt normālas algas un nebankrotēt, bet vēl pat izvērst algu pielikumus cilvēkiem, kuru darba alga ir zem 6 paundi mēnesī. draudzene stāstīja. viņai decembrī pielika pie algas 1 paundu stundā, kas vidēji mēnesī ir ap 150 paundu pielikums. smējās - lielākais algas pielikums viņas mūža. un tas ir vispasaules ekonomiskās krīzes situācijā!

otra lieta. es te tagad nemeklēšu precīzi valstu nosaukumus, bet pēc vēstures ir zināms, ka citur Eiropā līdzīgās situācijās kā ir tagad LV tieši PACĒL

Effy      tātad - citur Eiropā līdzīgās situācijās kā ir tagad LV tieši PACĒLA algas. no kā tad celt to valts ekonomiku, attīstīt uzņēmējdarbību un ražošanu, ja nav pašas bāzes - pirktspējas? kāds ir uzņēmuma veiksmīgas darbības galvenais priekšnoteikums? lai ir pieprasījums! no kurienes tad būs tas pieprasījums, ja nav gala patērētāja? nav elementāri tāpēc, ka nav naudas.

veidojās ķēdes reakcija - lielākas algas -> lielāka pirktspēja -> lielākas attīstības iespējas mazumtirgotājiem un luksusa preču tirgotājiem -> lielākas att.iespējas vairumtirgotājiem -> lielākas iespējas tiem, kuri apkalpo citus uzņēmumus utt. un nevajag aizmirst, ka visā šajā ķēdē savi +++ iepil arī valsts budžetā.

bet kā jau es iekriekš rakstīju, valdība ir tautas seja. paskatieties, kas tur notiek un būs skaidrs, kas notiek arī visās citās sfērās vispār valstī.

lapsu_aacis      effy, atljaushos tevi palabot..

UK paartikas un ruupnieciibas preceem, cenas veido 2 galvenie faktori
1. iepirkuma cena un pasuutiijuma apjoms
2. pateereetaaja pieprasiijums.

nosnjaap Uk pieeju tikt pie razhotaaja chainaa un thanjvanjaa ruupnieciibas preceem un uzkarini shleperaCleegu holandes vaacijas spaanijas un itaalijas paartikas razotaajiem un tavas Uk zemaas cenas debesiis saskries. :D

veel kas. braucot prom no jevroopas uz lv, es samailojos ar lielaakaa puupnieciibas prechu tiikla chiifu ekzekjutiiv un izteicu veelmi paarstaaveet ziimolu un tirdznieciibas tiiklu baltijaa.
ir nojauta,kas bija pirmais,ko vinsh man pajautaaja?

Nepieejamais      nu es jau sapratu ka man pensijas nebuus :))
Rungainis pateica ka ir :)

Sansara_ef      Nu, ja runājam par bērnu radīšanu, tad es jau atkal malšu veco plati - nevis no nodokļu sadales tas atkarīgs, bet no ģimenes saišu, tradīcīju, tikuma un morāles pakāpes.
Tas ir kā 2x2 saprotams, ja stiprāka un lielāka ģimene, jo vieglāk bērnus audzināt, jo vairāk visi kopā un katrs atsevišķi var izdarīt, jo kvalitatīvāks rezultāts sanāks.
Un ne no kādiem nodokļiem tas nav atkarīgs. Drīzāk būtu labi atzīt sievietes tiesības sevi veltīt vairāk bērniem nekā algotajam darbam.
Un tēzi "katrs atbildīgs par sevi pats" - var tikai kāds naivs maksimālists pateikt. Sievietes pēc definīcijas ir pakļautas bērnu radīšanai, viņas ir galvenais piesaistes objekts līdz bērnu 5-7 vec., blakus sēdēšanai, viņu slimošanām utt. Tā ka viņas jau nav tikai "atbildīgas pašas par sevi".
Un vai mazums jūs NORMĀLUS pieaugušos cilvēkus nezinat, kuri nevar atrast darbu, kuriem ir grūta materiālā situācija, bērni gandrīz badā dzīvo utt.? Un ne tāpēc, ka aliņu pērk.

rozamunde      Primāri - pasargāt jau /vēl esošās ražotnes. Pie kam tas jādara ne katram individuāli, bet valstiskā līmeni - ar tirgus organizēšanu, ar saprātīgu, strādāt rosinošu nodokļu pārdali.
Par ražošanu Latvijā - ko ražot, no kādiem izejmateriāliem ražot, kam realizēt konkurētspējīgu produktu, kā kontrolēt izmaksas un realizācijas cenas? Kas garantēs kaut vai nemainīgu energoresursu cenu, lai plānotais produkts līdz saražošanai nesadārdzinātos fantastiskā pakāpē?
Vēl kas - kamēr kādam uzkritīs uz galvas ideja ko ražot - uz ko jāorientē mūsu jaunieši - ko viņiem mācīties? Amatu mācības kā tādas: virpotāji, metinātāji, slīpētāji - es te domāju tehniskās prasmes - nav jau vairs kur mācīties. Pat nav meistari, kuri praksē ierāda amatu, jo cik vairs viena novada robežās vēl kust vecie, talantīgie veči! Pašlaik nav pierasījuma pēc šīm specialitātēm? A tad kad būs, vai Gaismas pilī atradīsies kaut nodzeltējusi lapiņa teorijas pamatu apguvei? Jo visi nekad nebūs inženieri, politiķi, dakteri un skolotāji. Mums pazūd strādnieki. Izaug vai nu baltrocīši/apkaklītes un šļūdoņi, kuri tikai veģetē.
Un tikai tad, kad šīs jomas un ne tikai šīs būs sakārtotas un darbosies, varēs cerēt uz kaut kādām pensijām.
Diletanta fantāzijas? Varbūt.

Polus      Ahh, jau atkal tas pats.... Jau apnīk rakstīt - katrā otrajā tematā nonākam līdz vienam un tam pašam punktam. Kad būs noskaņojums, uzcepšu DG par to, kāpēc algu pacelšana tāpat vien - no zila gaisa - NEVAR padarīt cilvēkus bagātus un ekonomiku spēcīgu. Effy, Tu saputro vienu pamata lietu - algu lielums ir atkarīgs no tā, cik spēcīga ir ekonomika jeb saražotā vērtība, nevis otrādi.

voshelis      boony-kā izpaužās tā pesijas krāšana-vai ar tiem saucamajiem pensiju līmeņiem,kur novelk no tevis attiecīgu summu un kuru atdabūsi tikai-pensijas gados?

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010