Reliģija un ekonomika?

LaskovijMerzavec (2014-08-17 15:57)      Protams, ka ir saistīta un arī nozīmīga... :)

edmunds (2014-08-17 16:31)      protams ka ir pozitivi noziimiiga.

fargo (2014-08-17 16:38)      protams!
labklājība ir tieši saistīta ar racionālo un morālo sabiedrības stāju. vienas vai otras esamība vai trūkums tieši ietekmē ne tikai vispārējo, bet arī personisko labklājību. kamēr šīs vērtības ir augstas, labklājība tiek akumulēta un nodota nākamām paaudzēm, kad šīs vērtības mazinās vai zūd, vērtību uzkrāšana mazinas vai apstājas pavisam un iekpriekš uzkrātās tiek tērētas, lai segtu morālo vērtību krituma efekta radīto materiālo deficītu. mūsdienu ekonomiskā situācija pasaulē ir brīnišķīgs uzskates materiāls.

kloss (2014-08-17 16:42)      Viennozīmīgi ! fargo precīzi to definēja.

wolands (2014-08-17 16:57)      Neredzu nekādu īpašu saistību. Arī "morālās sabiedrības stājas" saistību ar reliģiju ne.

tiger37 (2014-08-17 16:59)      Kā to parāda karte, jo lielāka reliģiozitāte, jo lielāka ekonomiskā u.c. atpalicība. Tā tam arī jābūt.

Samila (2014-08-17 17:00)      Nu pēc Korāna un Toras naudu uz procentiem aizdot nav smuki ;) citas sakarības grūti saskatīt.

Eleste (2014-08-17 17:01)      Nu Zviedrijā 80% cilvēku neuzskata, ka reliģija ir nozīmīga (var teikt nācija nav ticīga) un valsts ir pārticīga. Dānijā arī līdzīgi.
Reliģija un morāle man sķiet nav īsti vienā kulē.

selnija_ (2014-08-17 17:04)      Saistība tik vien ka abi ir instrumenti cilvēku masu savaldīšanai un pakļaušanai. Tas jau sen ir skaidrs, šaubu nekādu vairs nav. Izaugsme katra paša rokās: vai izdosies izkulties sveikam no šī apburtā loka, vai ne.

Ton_Etoile (2014-08-17 17:05)      Datus pētījusi neesmu, bet pēc apkārtējiem varu teikt, ka ar ticīgajiem vienkāršāk manipulēt, līdz ar to pieļauju, ka viņi vairāk uzķeras uz pirmsvēlēšanu aģitāciju, notic plikiem solījumiem. Turklāt arī gaida, ka Kāds viņu vietā visu sakārtos un atrisinās, bet tajā pašā laikā viņos ir ticība, ka nekad nepaliks vieni un tas dod pozitīvāku skatījumu uz dzīvi.

DAfrika (2014-08-17 17:48)      Kāds sakars morālai stājai ar reliģiju - nu galīgi neredzu sakarības, bet jo lielāks % sabiedrībā ir reliģisku cilvēku, jo vieglāk viņi ir vadāmi.

JurisK (2014-08-17 18:29)      Pēc tās norādītās lapas datiem spriežot, esam uz pareizā ceļa. Pārāk kaismīga reliģiozitāte, kā redzams, kaitē valstu attītībai. Cilvēkiem vērtīgāk ir pašiem spriest un saprast, nekā akli uzticēties dažiem, kuri zinot, pēc viņu domām, īsteno patiesību. Ja kas - reliģijas ir desmitiem, ja ne simtiem, patiesība tik viena.

fargo (2014-08-17 18:57)      Eleste (2014-08-17 17:01) jautājuma autora komentārs.
zviedriju vai dāniju neizveidoja ateisti un tās materiālās vērtības radīja ticīga sabiedrība. bet šīs vērtības izputina ateistiskā sabiedrība. tā karte labi parāda esošo situāciju, bet līkne, kura saistītu rietumu novēršanos no religijas un kraso ekonomiskās un politiskās ietekmes kritumu, rādītu cik cieši tās ir saistītas.
par morāli. neeksistē tādas lietas kā ateistiska morāle. tas ir oksimorons. sākotnējie morāles principi pie kuriem pieturas jebkurš ateists ir reliģiski. vienīgais ko dara ateisms, tas ir šos principus padara relatīvus. un es apzināti runāju absolūtās kategorijās.
tu dzīvo šveicē? labi.
nav tādas rietumu valsts, kura būtu labklājības zeme mūsdienās, bet to nebutu dibinājuši ticīgi cilvēki. un otrādi, nav tādas rietumu valsts, kura būtu labklājīga, bet to būtu dibinājuši ateisti.
šveice. visa tās vēsture ir cieši saistīta ar kristietību. šveicieši bieži bija spiesti cīnīties par savām reliģiskajām un politiskajām brīvībām, gan pret romu, gan franču revolucionāru okupāciju. vai ir dzirdēts kas ir žans kalvins? šis protestantisma morāles gars veidoja šveiciešu kantonu tautu darba un sadzīves tikumu gandrīz tūkstots gadu un rezultāts ir labklājīgā šveice.
interesanti, bet kādas valstis izveidoja ateisti, lai realizētu savas ruso un citas humanitārās utopijas? labi - psrs, trešais reihs, ķīna, kuba, ziemeļkoreja, dievnidslāvija, albānija.
ir labi un labikam ērti parazitēt uz gadsimtiem, reliģisku cilvēku krātām vērtībām un veidotās sabiedrībās un spriest par to, ka viņu dzīves pārliecība un vadmotīvi ir bijuši bez nozīmes valstīs, kuras viņi ir izveidojuši...

planerdelta (2014-08-17 18:58)      Jautaajums tieshi manaa sfeeraa: vecajaa testamentaa jau ir teikts "kuram vairaak varas (naudas), tas tuvaak Dievam". Buutiibaa dalja sabiedriibas taa arii dziivo.
Dziivo vareni, uzvari, ieguusti maksimaali daudz naudas un buusi tuvu piepildiijumam. Viss balstas uz LJOTI lielu naudu.

planerdelta (2014-08-17 19:00)      Mana sfera gan nav religjija, bet monetaaraa un fiskaalaa politika :)

fargo_pa (2014-08-17 19:32)      es gribētu piebilst sevis sacītajam, ka reliģijas veidotas sabiedrības nebūt nenozīmē morāli, taisnīgumu vai labklājību. tas nemaz nav tik vienkārši. apstakļi, vēsturiskais fons, esošās sabiedrības morāles kodekss(elementāra izpratne, ka biznesa partneri uzmest ir slikti, netālredzīgi... galu, galā nedrīkst!).
bet tendence ir tāda, ka cilvēki, veidojot savus eksistences principus balstītas pašu vēlmēs vai izpratnē par to, kas varētu būt labi, lai piepildītu šīs vēlmes, neizbēgami nonāk pie fiasko. individuālais un sabiedriskais labums, ja nav balansā, noved pie otra iznīkšanas, kas savukārt beigās padara neiespējamu arī jebkuru no tiem atsevišķi. rietumu urbanizētais materiālisms vai tam pretstatā utopiju režīmu kolektīvisms katrs savā veidā darbojas it kā ar vienām un tām pašām kategorijām, bet ja tiem ļauj attīstīties pietiekami, ne tikai nomāc otru, bet arī savus mērķus piepildīt nav spējīgi. tie kļūst paši par reliģijām ar saviem kanoniem, ikonām, vadoņiem, ierarhiju un sabiedrisko noslāņošanos. bet... pieredze rāda, ka sliktā formā, ja ne daudz sliktākā.
bet arī reliģiskas utopijas nav vedušas pie laba ne reizi. un to pasu iemeslu dēļ - cilvēka daba.
līdz šim, visveiksmīgāk ir strādājusi:"We hold these truths to be self-evident, that all men are created equal, that they are endowed by their Creator with certain unalienable Rights, that among these are Life, Liberty and the pursuit of Happiness."
"Mēs uzskatām par pašsaprotamu to patiesību, ka visi cilvēki ir radīti vienlīdzīgi, un ka Radītājs ir piešķīris viņiem neatņemamas tiesības, starp kurām ir dzīvība, brīvība un tiekšanās pēc laimes"

Marija_Anna (2014-08-17 20:02)      Ja es esmu sabiedrības loceklis un valsts kā institūcija mani vada , tad tas ka es pievērstos reliģijai neko nemainītu .
Jo tagad es strādāju ar 100 % atdevi un dzīvoju pēc pieņemamām morāles normām . No manis ar reliģijas palīdzību vairāk " izspiest " nevarētu .
Par " augstākām matērijām un tikumiem " citu sabiedrības locekļu sakarā nevaru spriest , nav attiecīgā izglītība.

VECA_PIEPE (2014-08-17 21:46)      Reliģijas ietekme ekonomikā, kā arī politikā ir milzīgs spēks visā pasaulē.
Vienkāršais cilvēks tic svētumam, kas ir augstāks par viņu,...Nevienkāršie rīkojas ticības vārdā.

antans_dzenis (2014-08-18 09:42)      To jau Makss Vēbers pirms simt gadiem rakstīja - par protestantisma ētiku un kapitālisma garu.

neko (2014-08-18 10:20)      "Nu Zviedrijā 80% cilvēku neuzskata, ka reliģija ir nozīmīga "
Nu Zviedrija ir ideāls deģenerācijas paraugs.:
pēdējo 30 gadu laikā viņi ir faktiski pazaudējuši visu savu rūpniecību ( Volvo tagad pieder vāciešiem, Saab - amrikāņiem , Ericson - japāņiem utt. šinī valstī vairs nav palikusi neviena (!) zviedriem pašiem piederoša liela ražotne.)
Neskaties uz pasaulē augstākajam sociālajām garantijām jau 20 gadu viņiem ir konstanti negatīvi demogrāfiskie rādītāji.
Vienīgais uz ko šī valsts vēl turas ir uzkrājumi.... kas viņiem ir gana lieli, jo pēdējie divi pasaules kari viņus skāra minimāli toties uz abiem viņi labi nopelnīja.

Tiesa bez reliģijas ir vēl tāda lieta kā tradīcijas, nacionālā pašapziņa.
Un ja tā pragmātiki paskatās, kas tad 20gadsimā ir uzplaucis.. tad tās ir sabiedrības ar izteiktu piesaisti tradīcijām un spēcīgu nacionālo pašapziņu. Kā spilgtākais piemērs; Japāna, kas nepilnos 50 gados no atpalikušas un nabadzīgas valsts nokļuva un stabili turas pasaules bagātāko valstu pirmajā trijniekā.

p.s
nekas tā tā nedegradē cilvēku kā laime un dzīve kurā pilnīgi viss apmierina. Cilvēks kuru viss apmierina apstājas un vairs nedara neko. Nevairojas, nedomā, nedara. Priekš kam ... vis jau ir. Atliek tik nomirt... vai dzīvot (precīzāk eksistēt) kā "dārzenim".

Eleste(2014-08-18 23:25)  Neko, nu tu iebrauci auzās.
Zviedrijā joprojām ir aktīva rūpniecība - mēbeles (IKEA piemēram), Volvo gan joprojām RAŽO Zviedrijā (lai gan FORDS pārdevās... nākamās atbildes