Ko jūs saprotiet ar vārdiem "demokrātija"

Specs_69 (2015-02-20 09:31)  2 5 Demokrātija un miers ir tas, ko ievieš amerikāņi. Irākā, Afganistānā, Ēģiptē, Lībijā Dienvidslāvijā, Vjetnamā un citur pasaulē. Pretstatā totalitārismam, agresijai un vēl virknei sliktu lietu, ko ievieš Krievija. Piem Gruzijā, Ukrainā, pirms tam arī Afganistānā, Angolā utml.

ponytail_PA (2015-02-20 10:08)      /ērti iekārtojas cerībā sagaidīt kādu ūbergudru ideju par to, kād ir alternatīva - labāka, taisnīgāka, godīgāka, visiem labu vien nesoša/

neko (2015-02-20 10:30)      ponytail_PA: un kas to būtu jautājis:) persona kas uz savas āda izbaudījusi britu monarhiju kur Lordu palātas (augšpalātas) vietas pilnīgi nedemokrātiski manto kopā ar titulu un kam ir tiesības nobloķēt jebkuru "parastās tautas " lēmumu.

VECA_PIEPE (2015-02-20 10:31)  3 2 Demokrātija- sadalīt uz visiem vienādi visu Tev piederošo mantību.
(vecmāmiņas un vecopīša pēckara skumjās pieredzes stāstījumu atminoties)

scheriff (2015-02-20 10:33)  4 9 Telpā ir 3 cilvēki. Ir jā pieņem lēmums ko ēst vakariņās. Pieņemsim ka tev negaršo griķi, bet kartupeļi. Mēs atlikušie divi nobalsojam par griķiem. Tev tie ir arī jāēd. Ja sāc celt dumpi un uzstāt ka esi naudas gādātājs un tev arī ir tiesības, tad nekavējoties tiec pasludināts par separātistu. Lai tava vaina būtu pamatota, kāds no mums griķus pārsāla un kopīgi noveļam vainu uz tevi par diversiju. Uz šāda pamata tu tiec pasludināt par teroristu. Laipni lūgts demokrātijā!

VECA_PIEPE (2015-02-20 10:40)  1 1 (2015-02-20 10:33) viedoklis- šīs tēmas nagla,...šādu komentu dēļ es dievinu sadaļu PA! :D

ponytail_PA (2015-02-20 10:58)      Neko - es uz savas ādas esmu izbaudījusi arī ASV demokrātijas labumus. Pat ilgāk kā tie 3,5 gadi, ko nodzīvoju Anglijā. Tava piezīme ļoti nevietā, jo ne tu zini, kāpēc biju un ko darīju vienā nedz otrā vietā. Nekad, nekur neesmu deklarējusi savas simpātijas Anglijai, tās likumdošanai vai izpildvarai. Un šķiriskai sabiedrībai netik. Domāt vajag (c), pirms ko raksta.

AivarsN (2015-02-20 10:59)    3 Patiesībā jau Demokrātisko iekārtu izgudroja Ēģiptes priesteris Krātijs,kā modernizētu verdzības iekārtu,kurā nauda nostrādā kā burkāns ēzelim,daudz efektīgāk par uzrauga pātagu. Vienīgā brīvība ir brīvprātīga vergošana savam kungam vai valstij. Partijas pārstāv savu sponsoru intereses,kuras ir ļoti atšķirīgas no tautas vairākuma interesēm. Partiju,kura pārstāvētu tautas intereses,būtu grūti izveidot,kur nu vēl dabūt valdībā,jo kurš gan to sponsorētu? Monarhijā valstij ir viens saimnieks,bet demokrātijā,katrs velk uz savu pusi,radot aizvien lielāku bardaku,kā rezultātā,tauta tā arī nesaprot,kurš vairāk ko nozadzis,izsaimniekojis,tāpēc jau uz vēlēšanām vairs negrib iet,jo tāpat nekas nemainīsies.

usinjsh (2015-02-20 11:12)  1 3 scheriff, patiesi labs, izsmeļošs un visiem saprotošs paskaidrojums :)))

Samila (2015-02-20 11:16)  1 1 Demokrātija esot vairākuma tirānija pār mazākumu. Tā esot radusies Senajā Grieķijā, kurā paši grieķu filozofi nemaz neuzskatīja to par labāko sabiedrības pārvaldes formu.

Lūk ko Aristotelis raksta: „Pastāv trīs valsts iekārtu veidi, un tikpat daudz ir novirzes variantu, kas uzlūkojami kā attiecīgo valsts iekārtu izkropļojumi. Šīs valsts iekārtas ir: basileja valsts, aristokrātijas valsts un trešā, kurā liela nozīme ir pilsoņu cenzam, - tai vispiemērotākais apzīmējums šķiet timokrātija, taču parasti to mēdz saukt par politiju. No šīm iekārtām vislabākā ir ķēniņa valsts, vissliktākā – timokrātija. Ķēniņa valsts izkropļots variants ir tirānija, abas ir monarhijas, bet atšķirība ir liela: tirāns skatās tikai uz savu labumu, ķēniņš – uz pavalstnieku labumu, jo par ķēniņu var būt tikai tas, kuram pašam visa kā ir diezgan un kurš ir pārāks salīdzinājumā ar visiem citiem. (..) Tirānija šajā ziņā ir pilnīgi pretēja, jo tirāns domā tikai par savu labumu. Ļoti skaidri redzams, ka tieši tirānija ir vissliktākā valsts iekārta no visām, jo vissliktākais ir tas, kas pretējs vislabākajam. Tātad no ķēniņa varas ir iespējama pāreja uz tirāniju, kas ir monarhijas izkropļojums, un nekrietns ķēniņš kļūst par tirānu. (..) Amatpersonu nekrietnība ir par pamatu tam, ka aristokrātija pamazām kļūst par oligarhiju, kurā valdītāji sadala to visu, kas pieder valstij, neatbilstoši katra cieņai: visu vai lielāko labumu daļu iedala sev, amatus piešķir vienmēr vieniem un tiem pašiem un par visaugstāko vērtību atzīst bagātību. Rezultātā krietnāko cilvēku vietā valda nedaudzi un nekrietni. (..) Timokrātija pāriet demokrātijā, - šīs iekārtas ir savstarpēji tuvas. Arī timokrātijā ir tendence valdīt vairākumam, un tie visi, kas pieder pie noteiktas kārtas, ir savstarpēji vienlīdzīgi. Demokrātija kā novirzes variants salīdzinājumā ar politiju ir vismazākais izkropļojums. Tādā veidā valsts iekārtas visbiežāk pāriet no vienas otrā (jo šādas pārejas ir p

Samila (2015-02-20 11:17)    1 Demokrātija kā novirzes variants salīdzinājumā ar politiju ir vismazākais izkropļojums. Tādā veidā valsts iekārtas visbiežāk pāriet no vienas otrā (jo šādas pārejas ir pašas vienkāršākās un vieglākās).” [Nikomaha ētika, 4.gs.p.m.ē.]

AivarsN (2015-02-20 11:19)    2 Ideālā variantā,visām partijām vajadzētu nodrošināt vienādas iespējas sīki izklāstīt savas programmas,lai tauta var izdarīt pareizo izvēli,nevis nobalsotu par tiem,kuru uztjūnētie ģīmji biežāk redzami uz sabiedriskajiem transporta līdzekļiem,namu sienām un televīzijā. Bet tie,kuri patiešām gribētu kalpot tautai,vispār netiek pie vārda. Arī prezidentam noteikti jābūt tautas vēlētam un ar reālām saimnieka pilnvarām. Tas,manuprāt,būtu labākais variants,ko varētu panākt novecojušās demokrātiskās sistēmas ietvaros.

neko (2015-02-20 11:31)    3 AivarsN: Zini, ideālā variantā vēl derētu tauta, kas arī saprot par ko tanīs programmās runa, lai smuks ģīmis nebūtu vienīgais arguments izvēloties. Vidusmēra vēlētājam pareizi noformulējot var iebarot kā ideālu pilnīgi jebkuru makroekonomikas modeli, ne ne viņš viņu izprot ne spēj salīdzināt.

SaintSin (2015-02-20 11:43)    2 Ļoti būtiska demokrātijas problēma - kas ir tas, kas izlems, kura viedoklis ir pareizākais? Galu galā tas vai nu izvēršas nepārtrauktā pļurkstēšanā, kas noved pie ekonomikas sabrukšanas un galu galā pie kara. Starp citu, tieši šī situācija veidojas Eiropā.
Cilvēkiem paties pietiek ar labo ķēniņu, kas viņos ieklausās (vai vismaz rada iespaidu, ka ieklausās, jo pats spēj iedvest vēlamās domas). Bet tas nebūt nenozīmē, ka vilšanās rezultātā ķēniņa galva netiks uzsprausta uz mieta un bijušie aizstāvji tikpat kvēli spļaus uz to.

garaamejoshais (2015-02-20 12:11)    1 vienkārši, ka vara, ķipa, pieder tautai.

Daudzi gan šo jēdzienu jauc ar liberālismu un visatļautību, pārlieku "cilvēktiesību" piesaukšanu

selnija_ (2015-02-20 12:25)    3 Ir pamats domāt, ka cilvēce ar šo jēdzienu saprot kaut ko pozitīvu, labu, bet dabā tā nav. Ir tikai ilūzija un sapnis par ideālu sabiedrības uzbūves modeli.

Samurs (2015-02-20 12:34)      Neatkarīgi no sistēmas, būtiskākais ir - vai ir un kādi ir līderi. Ja nav - tad realitātē pastāv anarhija, ja ir - tad līderi ir egoistiskie vai altruistiskie. Tālākais vairs ir tikai sekas.

fargo (2015-02-20 13:43)    1 vispārējās vēlēšanu tiesības ir slikta pārvaldes forma. demokrātija ar ierobežotām vēlēšanu tiesībām būtu labāka pārvaldes forma. situācija, kurā katram nejēgam un noziedzniekam ir tiesības lemt par valsts likteni būtu nepieļaujama, tomēr, 20gs. tirāniem šāda lietu kārtība bija nepieciešama, jo viņu vara balstījās tumsonīgākās sabiedrības daļas atbalstā.
pamazām, izplatoties marksismam, sociālismam šāda nejēdzīga pārvaldes forma izplatījās no tirānijas(bismarka vācija, musolīni itālija, staļina krievija) valstīm uz demokrātījas valstīm. kā viens no rietumu sabiedrības degradācijas iemesliem - pūļa vara. lai paliktu pie varas vai iegūtu varu ir nepieciešams izdabāt pūļa iegribām - solīt maizi, solīt iespēju strādāt arvien mazāk un mazāk, līdz vidējā darba nedēļa dažā valstī jau ir 30 stundas nedēļā.

blakus varas iespējai manipulēt ar pūli, cita negatīva parādība ir šādas varas nespēja realizēt ekonomiskus vai politiskus procesus, kuriem būtu ilgtermiņa raksturs, kuri būtu nepopulāri, bet nepieciešami. mēģinājumi šādus procesus veikt varai var beigties ar tās statusa zaudēšanu. varai esot atkarīgai no izpatikšanas pūlim, tā iekļūst apburtā lokā, jo ar katru nākamo ciklu tā ir spiesta solīt arvien vairāk, lai arī solījumu izpildīšana kaite ekonomikai, no kuras tiek izņemti līdzekļi, lai kartējos solījumus pildītu. bet ar tiem nekad nepietiek un vajadzīgi arvien jauni un jauni. pat, ja pūļa dzīves līmenis ceļas, tas vienalga pieprasa arvien jaunas benefīces, paša pūļa nenopelnītu labumu arvien jaunu un jaunu pārdali. vara ir spiesta celt nodokļus un ekonomika noasiņo. pelnošā tās daļa arvien samazinās.
pūļa ekon. stavolim turpinot pasliktināties, demokrātu vietā nāk tirāni un šāda pūļa demokrātija nomainas ar tirāniju un diktatoru(venecuēla, peru, bolīvija u.c.)

usinjsh (2015-02-20 16:00)    2 Te nu rodas jautājums- kas labāk demokrātija vai diktators?
Izskatām teiksim mūsu parlamentāro varu. Pieņemsim ka tu esi patiesi godīgs pilsonis un tu gribi ko mainīt. Lai tiktu saeimā tev vajadzīga partija un nauda, bet tātad arī kāds neredzams sponsors. Agri vai vēlu tavs sponsors liks to manīt. Nedarīsi to ko liek, atnāks kāds kas pārsālīs putru un uztaisīs tevi par mazu un melnu (scheriff (2015-02-20 10:33) Bet tavam sponsoram ir vēl citi ieinteresēti sponsori kuriem ir atkal citas intereses.
Kas tad vispār ir demokrātiskā vara. Iznāk ka tā ir legāla "mafija", kura pakļauta lielākai "mafijai", kur lielākā "mafija" pakļauta vēl lielākai "mafijai" utt. Kamēr nokļūstam līdz piramīdas pašai virsotnei. Bet par cik mēs esam visi tajā iekšā, mums jādara tas kas mums jādara. Ja to nedarīsi, atnāks kāds ar saukli demokrātija un griķu putru pārsālīs. Bēdīgi, bet izskatās ka tas viss tik dēļ naudas dieva.

vilks28 (2015-02-20 17:01)      Demokrātija (grieķu: δημοκρατία, demokratía; δῆμος, dẽmos — ‘tauta’, κράτος, krátos — ‘vara’) ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta (tiešā demokrātija) vai tās ievēlēti pārstāvji (pārstāvnieciskā demokrātija). Pārstāvnieciskā demokrātija bieži vien ir saistīta ar republiku. Demokrātiskā valstī katram pilsonim ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldīšanā, un tas ir izdarāms atdodot vēlēšanās savu balsi. Atsevišķu valstij svarīgu lēmumu vai likumu pieņemšanā vai grozīšanā iespējams arī visu pilsoņu balsojums (referendums). Mūsdienās pastāv galvenokārt pārstāvnieciskā demokrātija, kad tauta ievēl pārstāvjus, kas gatavo un pieņem lēmumus tās vārdā.
Demokrātijas režīmā valsti kontrolē pilsoniskā sabiedrība, valsts garantē pilsoniskās sabiedrības suverenitāti un nodrošina tās iekšējo pretrunu risināšanas atklātumu un tiesiskumu. Demokrātijas divi svarīgākie principi ir vienlīdzība un brīvība.[1]

vilks28(2015-02-20 17:05)  Diktatūra (latīņu: dictatura) ir neierobežota vara valstī, kas balstās uz militāru un politisku spēku un aizstāv valdošās partijas, grupējuma utt. intereses. nākamās atbildes