Ticība Dievam!

Kā latvieshi tic Dievam: Ejot regulāri bazniicaa? Lasot un paarlasot Bibeli un zinot to burtiski "no galvas"? Dievs ir visur, taapec lugshanas un sarunas ar Dievu var būt jebkur? Par īstu lauliibu atziistot tikai lauliibu, kura notikusi bazniicaa? Regulāras greeksuudzes? Nedari otram to, ko pats negribi, lai dara tev? Citi varianti? Saprotams, jautājums tikai tiem, kuri tic Dievam.

Cafe_Noir (2015-07-21 09:57)    2 vispār traki ar cilvēku - ierodas sievasmāte, visas pārliecības sagriež ar kājām gaisā un tagad cilvēks ir apmaldījies 3 priedēs un meklē ceļu atpakaļ. un lai kur?!, bet ticības jautājumos.

Spicis (2015-07-21 14:29)  1 1 Varbūt varētu mums atklāt kam īsti tici (Dievam). Esot Dievs Tēvs, Dievs Dēls (vai Jēzus Kristus?), Dievs Svētaisgars = Trīsvienība. Ortodoksāļi uzskata, ka Svētais gars ir no Dieva Tēva, citi kristieši – Svētais gars ir ticības sajūsma kas pārņem īsteni ticīgos, nolaižas pār tiem ticībā. Tad sanāk Dievs (tēvs, dēls no svētā gara un svētais gars); vai nav par smagu apziņai?
Vēl sajūsmina ticībā: izredzētā tauta, darbības vieta, laiks, valoda, aprakstītie notikumi un tā visa attiecināšana uz visu plašo pasauli, tai skaitā uz mums.
Ciltskoks Abrahāms radīja…, utt., 3x14 augumi līdz ==Jāzeps apņēma grūtu sievu== un stiprais pierādījums, ka VIŅAM naktī eņģels parādījies un pavēstījis, ka bērns no Svētā gara. Ko parāda 3x14 paaudžu pieminēšana? Ceļu līdz ragnesim (šodienas termins)? Vēl ir uzskats: pazūdot cilvēcei pazudīs šis dievs, pēc apraksta šausmīgs, ko varēja aplūkot tik no aizmugures.

psychobitch (2015-07-21 20:42)      jūs tiešām nekad neviens neesat jutuši tā klātbūtni? ...un jūs cerat atrast mīlestību, ja jau jūs neticat tai?

Muktiana (2015-07-21 21:03)    1 Vēdu rakstos minēts tā: "Tos pārpasaulniekus, kuri iet pa neaptveramās, neizpaustās, bezpersoniskās Visaugstā Kunga iezīmes ceļu, sauc par jnāna-jogiem (impersonālisti), un tos, kas pilnīgi apzinās Dievu un garīgi kalpo viņam, sauc par bakti-jogiem (personālistiem)./../ Nav nekādu šaubu, ka impersonālisti nevajadzīgi uzņemas iet grūto ceļu, kuru ejot var galu galā tā arī neapzināties Augstāko patiesību. ".
Pie impersonālistiem pieder budisti, dzīvās ētikas mācība (varbūt vēl kādi).
Pie personālistiem - kristieši, vēdisti, islamā. Visās šajās tradīcijās ir akcents uz kalpošanu.
Tāpēc figurē šīs 2 pretrunas, ka it kā Dievu var atrast bez baznīcām, bet, no otras puses, neviens nav tik dižs, lai spētu saprast un praktizēt Dievu tiešām bez Skolotāja, domubiedriem, rituālu izpildes un ierobežojumu un noteikumu ievērošanas.

fargo (2015-07-21 21:13)    1 psychobitch (2015-07-21 20:42)
jūs tiešām nekad neviens neesat jutuši tā klātbūtni? ...un jūs cerat atrast mīlestību, ja jau jūs neticat tai?

neesi nepacietīga pret viņiem. tur nav ar ko lielīties, jo tas, kas ir, tas ir dots, nevis nopelnīts.
"neviens nevar nākts pie Manis, ja mans Tēvs to nevelk". tā, pazūd lielīšanās, tā pazūd pārākuma sajūta. kadreiz, daudzi no viņiem būs brāļi un māsas, laiks vēl nav pienācis. viņu laiks. tāpēc, lai nav nepatikas vai ienaida no tavas puses.
bet ir kam nekad nepienāks. dēļ izvēles. ir pacietības laiks. un dota izvēle, "lai neviens nelielītos Ta Kunga priekšā"
jo kā ir sacīts:
"nav neviena taisna, it neviena."
bet lai ir liecība. smējēj lai smej, zaimotāji, lai zaimo. bet liecība ir visu priekšā visu laiku.
kā ir rakstīs: "Bet šie zaimo visu, ko tie nesaprot, turpretim visās tais lietās, kuras tie izprot dabīgi - līdzīgi neprātīgiem dzīvniekiem, tie iet bojā."
un tu taču redzi, kas notiek ar sabiedrību, kura kļust nihilistiska.

adamsone (2015-07-22 10:46)    1 Ticība nav diskusiju temats. Tiem, kas patiesi tic, Dievs ir, tiem, kas netic, nav, bet, kā jau kāds teica/rakstīja, arī viņi tic, bet tikai tam, ka Dieva nav. Pierādīt neko nevar ne vieni, ne otri.
Latvieši ,kā zināms, tā arī nav kļuvuši par kristiešiem, par pagāniem būt arī tā pa īstam neizdodas... No malas vērojot - tie, kas nepieder pie draudze, neiet baznīcā, nelasa Rakstus un nepraktizē tiem atbilstošu dzīves veidu, diemžēl nav ticīgie, ticība, tāpat kā mīlestība parādās darbos nevis kādās iedomās, vispārinātos priekšstatos un fantāzijās.

psychobitch (2015-07-22 13:02)      es nepacietīga? es vienkārši brīnos par tādiem, kuriem nav spējas sajust tā klātbūtni vai arī viņi izliekas par akmeņiem, bet ik katrai sirdij taču ir vajadzīga mīlestība, kā ūdens izslāpušajam, bet arī to viņi nejūt, ka slāpst... tad ko viņi vispār jūt, kāda ir viņu jēga šeit, tikai aizpildīt telpu un izniekot laiku, ja patiesībā cilvēks nāk šeit, lai virzītos pa vertikāli, ne atķeksēties, es te biju, kāds atnācu, tāds aizeju? varbūt viņu prāti ir tik aprobežoti, ka viņi domā, ka dzīves jēga ir varā, cik nožēlojami...

esmu (2016-01-31 21:20)      Ticība un reliğiozitāte,divas dažādas lietas.Diemžēl pārlieka reliğiozitāte pamatā piemīt cilvēkiem kuri no ticības tālu stāv,bet sevi cenšas pasniegt kā īsteno pareizo ticīgo.Ticība ir ļoti personīga un intīma lieta.Àriśķīgums tai svešs.

Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu