Par ko jūs esiet pateicīgi Padomijai?

Vaukskis  1 2 Bērnībā Latvijas PSR laikā man trāpījās apkārt bija tik daudz audzinātu, pieklājīgu- gan jau iebaidītu vai stingri audzinātu- latviešu, ka spēju uzaugt katru dienu neievērojot kaut kādu apkārtējo skaļo rupjo lamāšanos atšķirībā no šodienas un līdz pat pašām 20.gs. 80. gadu beigām nodzīvot nezinādams par izstiepta uz augšu rokas vidējā pirksta žesta eksistenci, kur nu vēl būtību. Ļoti labi atceros, cik lavīnveidīgi skolā kļuva ārkārtīgi populāri, stilīgi rādīšanai vienam otram starpbrīžos vai tad, kad neredz skolotājas vai gaiteņa dežuranti manā, it īpaši apmēram 5.-8. klašu grupas laikā, tolaik pastiprinot nozīmi ar kreisās rokas delnas malu iespiežot labās rokas saliektajā elkonī . Man vajadzēja ļoti ilgu laiku, lai pierastu, jo neviens man neteica, ko tas nozīmē pat, ja saprata, un pie tādas izturēšanās nebiju pieradis. Šokējoši ! Tikai vēlāk pa drusciņai "pielēca" un jau pusaudža vecumā atklāju, ka tad, ja to dara daļa meiču, viņām sanāk uzbudinoši jeb seksīgi.. . ;))

ketija64  3 6 studentka
acīmredzot Tev nebija izglītība,jo visi jaunie speciālisti tika pie dzīvokļiem,nevis pie :"koju" istabas :)..kas attiecas uz vienādiem ķiteļiem arī tagad tirgū tādi ir,bet toreiz visur bija šūšanas arteļi,kur varēja arī nopirkt audumu ,kā arī pasūtīt kleitas un mēteļus pēc Burdas modes žurnāla..
Vienkārši ir tā..tajos laikos tāpat kā tagad cilvēkiem tika dotas iespējas,bet ne visi prata tās izmantot.

studentka  2   Jā, man vēl nebija izglītība, jo kad beidzu vidusskolu 1987, gadā,lai iestātos juristos vajadzēja rekomendāciju no komjaunatnes komitejas un to deva tikai 1 uz skolu, rekomendācija tika partijas sekretāres dēlam, mani tikai uz tehnikumu rekomendēja, citur stāties negribēju. Bet tad dzīve sagriezās citās gultnēs, sākās atmoda, kad mācījos tehnikumā pučs bija un 1991. gada barikādes, tā arī nepabeidzu.Un labi vien ir, toties izmācījos pēc tam, jau kapitālisma ekonomiku un esmu apmierināta.

studentka  2 5 Pateicoties padomju varai es nemaz nebūtu piedzimusi, jo mans tēvs būtu 49., gadā vienkārši badā nomiris,kad komisāri nāca vākt pārtiku no lauku iedzīvotājiem, 4 bērnu ģimeni atstāja vispār bez nekā-atņēma visus sēklas katrupeļus un graudus,jo vectēvs noticējis padomju varai-"bērnus tak badā neatstās"nebija paslēpis graudus un kartupeļus kā to izdarīja citi kaimiņi. Labi, ka kaimiņi kartupeļu mizas iedeva, ko iestādīt. Otrs vectēvs pirmajos kolhoza gados, kad viņam atņēma zirgus un zemi, strādāja kolhozā par zigkopi.Visu gadu nostrādājis, vecmamma pēc vectēva algas uz ciemu brauca ar bērnu ragaviņām- samaksāja 30kg miltus un 5kg cukura. Vai ar to 7 bērnu ģimene varēja izdzīvot gadu?
Man nav par ko pateikties tai varai. Tikai par naidu pret krievu okupantiem. Un to, par ko es cīnījos 80/90 gadu mijā-par Latvijas valsti es esmu dabūjusi, ja kādam nepatīk, var iet uz poda. Un, ja kāds aizskars valsts neatkarību, es arī tagad ņemšu automātu rokās un iešu šaut krievus, jo tos par cilvēkiem neuzskatu-tik plaša dvēsele, ka citus vienkārši smacē nost, un ne jau kaut kādus ienaidniekus, bet pašu brāļu tautas, hrenovie sapņotāji un ideālisti kā siseņi lūkojas, kur kāda treknāka barotava, tad ar masu paņem un nobradā, ka dzīva vieta nepaliek.Es savas vērtības esmu svērusi. izvērtējusi un zinu, ko gribu. ES man neko sliktu nav nodarījusi-tikai naudu devusi biznesa attīstībai,plašāku domāšanu un ceļošanas iespējas, bet no padomju sekām un nabago domāšanas vēl tagad nevaram tikt vaļā.

kuks10  1 2 Daudz kas bija labs,bet tanī pašā reizē daudz netaisnības..mazos tanī laikā arī drāza kā tagad,pa lielam nekas jau nav mainījies..tik haļavščikiem un sļiņiekiem bija labi,aizgāji no darba uz citu darbu, un tur arī muļķi laida...urlām dzīvokļi bez rindām,letiņš pagrabos jeb avārijas mājās tā kaut kā,bet tagad ir izvēle var aizbraukt un strādāt un dzīvot citur,ja ir dūša un galva uz pleciem..seks bija labs un foršs un nebija nekāda lielā matemātika,tipa nopirksi lakatiņu..))Stresā arī nedzīvojā kā pašlaik,tagad viena daļa izdara pašnāvības,kas padomju laikos nebija tik daudz kā pašlaik..

1VERSUS1      Par neko...
Kam gan būtu jāpasakās...!