Vai jums viegli izdodas atrast robežu?
Vai jums viegli izdodas atrast robežu, pie kuras aprunāšana un labsirdīga pazobošanās par kādu cilvēku pārtop par ņirgāšanos?
sauljuks
1
7
Aprunāšana nekādā veidā nevar būt pozitīva, lai cik ļoti nebūtu iecienīta ļaužu starpā.
Labsirdīga pazobošanās? Jā, varbūt, bet ne virtuālajā vidē, kur rakstītajam vārdam trūkst vajadzīgās intonācijas un to var uztvert dažādi. Tāpēc to vajadzētu atstāt reālām dzīves situācijām.
preilene
8
Aprunāt otru nav labi. To es nedaru.
Bet starp labsirdīgu pazobošanos un ņirgāšanos robeža ir ļoti šaura. Diemžēl man ne vienmēr izdodas to atrast. Jo bieži ir tā - kas vienam pazobošanās, otram jau ņirgāšanās. Tāpat arī - ja zobosies regulāri, vienā brīdī tā pārtop par ņirgāšanos.
Ketija 2 1 la, laikam jau spēlē lomu, kas ņirgājas. ja mans vīrietis, pieciestu droši vien, Latvijā ar vīriešiem nemētājas, ja to darītu konkurente, beidzot būtu iemesls atdauzīt nieres, ja to darītu Galkins, aplaudētu un nestu puķes.
Rafaela draugos.lv ir tāda aņiku sadaļa ar Daigu Š.Š., lasu smejoties balsī (dzīvojot 1) :
burleska 1 3 Tikai relatīvi nesen pazobošanos sāku uztvert kā agresijas un emocionālās vardarbības formu. Bet, protams, maigi pasmaidīt patīk un reizēm pati robežu nesajūtu :) Par aprunāšanu- nu tas vienmēr ir slikti, bet reizēm cilvēkiem palīdz izlādēt negatīvās emocijas, ko citādi nebūtu, kur likt. Pilnīgi nepiekrītu naža domai par to, ka tas palīdz atrisināt situācijas. Teiksim, es, ja arī gadās par cilvēku ko sliktu dzirdēt, nekad tālāk nestāstu. Un reizēm šī informācija pat man traucē.
av2
5
Vai tas ir oblegaats pasaakums, kaadu apcelt...muusdienaas? Kaadreiz lasu, kas daraas skolaas tagad....gribaas pannemt siksnu, un smadzenes noreguleet tur vinniem:(
A taa , es laikam tik taalu dziivoju no visa taa, ka man buus gruuti spriest, kaa vareetu par kaadu...pasmieties, nenodarot pari tam cilveekam.
elfu_mazulis
1
9
nazi,
Tie nav joki, tā ir parasta pasīvā agresija.
Pateikt kaut ko riebīgu iepakojot to "es jau tikai pajokoju, tu vienkārši nesaproti jokus".
Humoram, pat sarkasmam nav vajadzīgs upuris, ne velti vissmieklīgākie joki ir tie, kuros autors smejas pats par sevi un savu dzīvi.
Par aprunāšanu vispār paklusēšu, kā tai bērnības pasakā par vistiņu, kam izkrita viena spalviņa, līdz pasakas beigām, kad stāsts atnāk līdz viņai atpakaļ - viņa jau ir noplūkta plika un pati sevi šai stāstā neatpazīst.
Rafaela
4
Internets ir Aizspogulija. Te Vērsim atļauts tas, kas nav atļauts Jupiteram.
Esat pamanījuši, ka tie VIP-i, kuriem juridiskais vai finansistu bekgraunds, nav izprovocējami atbildēt uz kometāriem zem rakstiem par sevi, bet tie aktieri, mākslinieki u.c. iz tautas nākušie bez "angļu etiķetes skolas" pamatos, iekrīt lamatās ar blīkšķi.
nazis
5
3
Humora izjūta arī ir laikam dabas dots talants. Bez tās pat par sevi neizdosies pasmieties, un pie katras neveiksmes nāksies neganti gānīties vai vainīgos meklēt (pilnīgi nelietderīga nodarbošanās). Man šķiet, tad pasaule apkārt kļūst ļoti drūma un naidīga.
Par laimi daudziem cilvēkiem humora izjūta piemīt, neskatoties uz iepriekš izlasītajiem komentāriem.
Anda 4 2 Tā kā netradicionālas uzvedības indivīdu izolēšana un banošana ir pretrunā ar liberālisma un demokrātijas principiem, ierosinu, lai admini aktīvākajiem nikiem vienkārši piestiprina logo "esmu muļķītis". Nu kā ebrejiem nacionālsociālistu režīmā bija uzlīmes. Tad viņi varēs turpināt izklaidēties un izklaidēt citus, bet tie citi nesakreņķēsies no visas sirds par duraciņu atklāsmēm
Reds 9 Tas ir pavisam vienkārši - ja tu par kādu labsirdīgi zobojies vairāk kā par sevi, tad tu tai robežai jau esi pāri.
veeja_roze
2
10
Cenšos nevienu neaprunāt un zobošanos uzskatu par cilvēku ar zemu pašnovērtējumu prioritāti.
Anda, Tev nešķiet, ka šiltīti "esmu muļķītis" te sakar paši sev, it sevišķi pēdējā laikā aktivizējušies, acīmredzot mājās sēžot cilvēkiem sācis braukt jumts.
henings ja izsper kādu "gaumīgu" joku , jālaiž pie vārda arī opponents .
<< iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 33 (kopā 33) |