Kur var, padziļināti par Latvijas vēsturi? Hronikas?

Torpedo    1 Ar lasītprasmi un izglītotību valstiskumam nav sakara. Jau sen pirms krustnešu iebrukuma latviešiem bija savs valstiskums, tiesa, ne tajās robežās, kā pašlaik. Tālava, Kursa, Jersika utt.
Labākās grāmatas par to laiku ir triloģija Jānis Lejiņš ”Zīmogs sarkanā vaskā” un Aivara Kļavja tetraloģija “Viņpus vārtiem”, kā arī Valdis Rūmnieks, Andrejs Migla "Viestura zobens", "Kuršu vikingi", kā arī Aleksandra Grīna romāni

LaskovijMerzavec  1 4 kur Latvija? Visa eiropa ir pamatīgs tautu, kultūru, valodu sajaukums.

Par Latvijas teritoriju apdzivojošām tautām un ciltīm ir gaužām maz informācijas. Ir hronikas, bet tās rakstīja iekarotāji ar savu skatienu par notiekošo. Romāni ir vispār autoru fantazija.

fargo  1 1 nav daudz tās vēstures, ko padziļināti apgūt. piemēram, būt par speciālistu latvijas senajā vai viduslaiku vēsturē ir bezjēdzīgi. ir nepieciešams vairāk. vismaz kā baltu vēstures nišā.
un vienalga vajag papildus jomas, jo pat baltu niša kopumā ir par šauru un ir pilnībā bezjēdzīga bez slāvu, ģermāņu un indoeiropiešu vēstures izpratnes kopumā. tas viss ir vienots.
ciktāl pašam priekš sevis kaut ko praktiski? amatierarheoloģija. restaurācija. piedalīties izrakumos. lasāmvielas ir maz. varbū mēnesim. un... viss. par romāniem... nu, nu.

Torpedo      nē, nu, ja nav daudz atstātu rakstisko liecību par latviešu dzīvi kādus 1000 gadus atpakaļ, tad jāiziek ar to, kas ir saglabājies no cittautiešu uzrakstītā un jāapaudzē ar rakstnieka fantāziju ticamības robežās. Nu, gluži tāpatās, ka mūsdienās restaurē dinozauru izskatu pēc atrastajiem kauliem

AivarsN  1 2 Patieso Latvijas vēsturi diez vai būs kādreiz lemts uzzināt,jo iekarotāji visu informāciju ir rūpīgi iznīcinājuši. Tiek piedāvāta versija,kura pieņemama tiem,kuri tajā brīdī pie varas. Tas pats attiecas arī uz citu tautu vēsturi. Daudzi fakti ir sagrozīti,bet vēl vairāk vispār noklusēti. Kaut kas vērienīgs ir noticis aptuveni pirms 200 gadiem,par ko liecina biezais uzslāņojums daudzās Eiropas un Krievijas pilsētās. Ēkām,kuras vecākas par 200 gadiem,pirmais stāvs gandrīz pilnībā pazudis zemē,lai gan tieši zem šī slāņa tiek atrastas 18.gs.sākuma monētas. Viena no versijām,ka tie bijuši globāla rakstura plūdi,kuri aptvēruši lielāko daļu Eirāzijas kontinenta. Tas izskaidrotu arī ziemeļos atrastos,labi saglabājušos mamutu līķus. Visas vecās bibliotēkas tikušas iznīcinātas. Vispilnīgākie seno rakstu krājumi glabājas Vatikāna bibliotēkā,tikai ne jau viņi to izpaudīs. Kam pieder informācija,tam pieder vara.

LaskovijMerzavec      Es tā garāmejot paskatos Rīgas 17.g,18.g. ēkas... ojā, Latvijai ir veicies, visur globāli plūdi (kuri tautas atmiņā nav) bet Rīgā ne pilītes.

Laikam labi sētnieki bija, visu noslāņoja projām... vai arī rīdziniekiem aizcietējumi daudz, uzslāņojums neveidojas.

Lele      Par kaut kaadiem senlatvieshiem es sauktu tiki pirms krustneshu iebrukuma iedziivotajus...tai laikaa latvieshi kaa traki plosiijaas ar igaunjiem. Robezha biidiijaas 100 km turpu shurpu...
Nekaadu daudzo pieraadiijumu nav, jo nebija rakstiibas, sadziivee daudz tika izmantots koks, maals, kas kaa zinaams neiztur laika zobu..
Zheeel, ka nevar atrast Beveriinu...
Nav arii nopietna kopatverosha latvieshu pilskalnu peetiijumu (ar arheelogiskiem izrakumiem)..

Ir daudz marazma sarakstiits....kursh ir lasiijis Ivaru Viiku? cilveeka fantaazijai nav robezhu...:))

Veelaak jau LV paarklaaja rietumeiropu, zviedru, krievu tautu mix...kas nav slikti, jo tas uzlabo geenetiku :-)

AivarsN  2 2 Kā tad nebija latviešiem rakstības! Tās bija pat vairākas. Ir vēl cilvēki Latvijā,kuri tās glabā no paaudzes paaudzē. Varbūt tie ir Burtnieku pēcteči,vai krīvu. Pirmkārt mezglu siešana gan uz kociņiem,kā atsevišķi teksti,gan kamolā tīšana. Šai rakstībai ir tieša radniecība ar Sanskritu. Otrā rakstība bija ļoti līdzīga daudzām tautām,atšķīrās tikai niansēs. Šis alfabēts ir pat publicēts grāmatā, neatceros gan vairs autoru. Arī rūnu zīmes ir no tā paša. Visticamāk,visām Eiropas tautām ir kopīga izcelsme,tikai ļoti ilgā laika periodā veidojoties vietējiem dialektiem,radās aizvien jaunas valodas,bet savstarpēju nesaskaņu rezultātā,jaunas tautas un valstis,bet nevis otrādi.