Augstākā izglītība toreiz un tagad

Deisa    1 Kādreiz arī grāmatvedim bija pilnas mēbeles ar papīriem, atskaitēm, rēķiniem utt., darbs bija smags un grūts, bet tagad, ja laba resursu pārvaldības programma, darba ir krietni mazāk un strādāt var efektīvāk. Arī pārdevējiem - padomā, kādas rindas būtu tirdzniecības centros, ja pārdevējs skaitītu ar skaitīkļiem, bet cik efektīvāk pārdevēji var strādāt ar normālu kasu sistēmu? To sauc par automatizāciju un efektivizāciju, mans draugs. Uz mācībām attiecas tas pats - lai ar augstāko matemātiku noņemas programmētāji, kas veido programmas, kur tā ir nepieciešama, bet lietas spečuki lai uz nevajadzīgiem rēķiniem laiku netērē - lai dara darbu izmantojot jau gatavu "velosipēdu".

DanaL      Lielu daļu laika gan paņēma tādas muļķības kā millitārās apmācības, dažādas padomju vai sociālisma vēstures utt.
Bet studentu un mācībspēku atbildība bija stipri augstāka.

Tomēr vislielākos murgus es izbaudīju, kad 2000. gadā iestājos LU juristos neklātienē: absolūti nekvalitatīvas lekcijas, mācību grāmatu trūkst vai nav vispār, mācībspēki par internetu pat nebija dzirdējuši... bibliotēkas darba laiks precīzi sakrita ar manu darba laiku utt., utt.

Ja kāds no maniem studiju biedriem studijas pabeidza, tad tas bija vai nu brīnums vai bieza naudas maciņa nopelns.

PatiesibasKalns  1 1 Jā man ir ko teikt par šo tēmu klaun. Es nopelnu menesī vairāk nekā tu gadā un man pajāt uz to tavu izglītibu. ;)

tikairudeni      Nezinu kā bija tajos laikos,tad man bija jāaudzina bērni ,neatlika augstskolai laika.Šobrīd mācos nepilna laika programmā ,esmu apmierināta ,ir, kad izkrīt kāda lekcija ,bet mēs par to neraudam ,aizejam uz restorānu pasēdēt.Tā lūk lēnā garā būšu tikusi pie diviem augstākās izglītības diplomiem.Galvenais -pozitīvi domāt ,iet līdz laikam un neiesūnot ,tad viss ir o.k.

PatiesibasKalns      Jā klausi gudrus cilvēkus nevis raudi par NVA kursu kvalitāti..

Polus    1 Atļaušos tomēr vismaz daļēji nepiekrist Deisai. Jā, protams, automatizācija un efektivizācija ir notikusi, bet jautājums ir par to, cik lielā mērā tas padara noteikta veida zināšanas nevajadzīgas/liekas? Vai tad kalkulatora un kases aparāta izgudrošana ir iemesls, lai cilvēks vairs nemācītos skaitīt, reizināt un veikt citas darbības ar skaitļiem? Aspekts ir tāds, ka automatizācija un dažāda veida mašīnas ir brīnišķīgas ierīces, kuras apstrādā tām iedotu informāciju, taču tās pašas nerada jaunu info un arī nespēj plašāk interpretēt rezultātus - tam ir vajadzīga cilvēka spēja domāt. Ne mazāk svarīgi - tikai cilvēka domas attīstība var būt par pamatu šo pašu brīnišķīgo ierīču tālākai attīstībai. Attiecīgi - grozies kā gribi, bet galu galā viss tik un tā atduras pret cilvēka, nevis mašīnas, domu.

Papildus, ir disciplīnas, kuru primārais uzdevums nav tikt pielietotām praksē, bet gan asināt prātu. Piemēram, šahs nav "praktiski" pielietojama spēle, bet tā ļauj trenēt smadzenes. Līdzīgi ir ar virkni lietu mācību programmās. Turklāt zināšanām ir viena ļoti savdabīga īpašība, proti, cilvēks var praktiski pielietot tikai to, ko zina. Ja cilvēks nezina augstāko matemātiku, tad to nepielietos; ja zina, attiecīgā situācijā viņš to spēs pielietot. Tieši tāpēc labāk ir zināt vairāk, nevis mazāk.

Deisa      Vismaz daļēji atļaušot piekrist Polus. :D Vismaz par to smadzeņu treniņu. Jā, tas ir noderīgi, taču tagad demokrātijas laikmetā cilvēkam ļauj izvēlēties - gribi papildus tās savas smadzenes nodarbināt vai negribi. Nav tas piespiedu variants. Kas gribēs, tas tās smadzenes kur darbināt atradīs.
Taču par to augstāko matemātiku... I nevajag augstāko. Ar to pašu trigonometriju pietiek. Vidusskolā fanoju, patika. Zināju visas formulas un šķēlu uzdevumus kā riekstus, vēl jo interesantākas bija matemātikas olimpiādes, jo tur uzdevumi vēl krietni vairāk domāšanu rosinoši. Taču pat ne mazākās nojēgas, kur tas būtu dzīvē izmantojams, priekš kam tas vajadzīgs. Nu un, ja nezin kur izmantot, tad arī nevar izmantot, ar plikām formulām arī nepietiek, lai tās izmantotu dzīvē. :) Nu un, tā kā netiek pielietots, tagad jau viss aizmirsts. Tagad pa vakariem varu sudoku mīklās rakstīt ciparus ailītēs. :D
Līdzīgi ar rokas rakstīšanu. Visai drīz rokas rakstīšana būs tikpat nepieciešama kā stacionārais telefons mājās. Vai vienkārši vecākās paaudzes ieradumu dēļ būtu jaunieši jāspiež rakstīt ar roku? Nu lai raksta, kas grib, lai kaut stenografē, bet varbūt citam ir vairāk vērts ieguldīt sfērā, kas viņam dos vairāk kā rakstīšana ar roku? Mūs taču nespieda skolā gravēt zīmes alu sienās tā, lai tās saglabājas gadu tūkstošiem, lai arī tas būtu attīstījis mākslinieciskās prasmes.

riks086    1 Šķiet, tolaik mācību programmas (gan kompleksā, gan atsevišķi pa kursiem) bija labāk izstrādātas. sabalansētas utt. Taisnība, protams, ir DanaL 2015-01-06 15:00 rakstītajam, ka diezgan paliels īpatsvars bija kompartijas vēstures, marksisma, militārās apmācības kursiem. Starp citu, LVU, līdz pat 4.kursam ieskaitot, obligātas bija arī 2 fizkultūras nodarbības nedēļā - pa 1,5 stundām, kas, manuprāt, nebūt nebija slikti... :)
Pirms gada bija iespēja ielūkoties vecākās meitas studiju programmā - man likās, ka tie kursi, kas bija "sabāzti" konkrētajā programmā, bija it kā katrs par sevi, savstarpēji maz saistīti, bez tāda skaidri definēta kopuzdevuma. Protams, par konkrēto kursu līmeni, dziļumu, pasniegšanas metodiku spriest nevaru...

estepats    1 :)Kad man matemātikas skolotāja meloja, ka no trīs var atņemt trīs ar pusi, tad es viņai teicu, ka viņai nav nekādas sajēgas par dzīvi, sakarībām un realitāti! Tāpat, kad man skolā mācīja tēlot runājošu lāci, tad es teicu, ka cilvēkiem nevajadzētu tēlot dzīvniekus, jo tas ir tikpat dīvaini, ja kāds dzīvnieks sāktu tēlot cilvēku izdvešot- vau, vau, gaf, gaf, gavas, gavas, kikere-gūgl...

DanaL    1 Viedoklis 15:59
Matemātikas uzdevumu risināšana, formulu un teorēmu kalšana , gramatikas apguve un pat rakstīšana ar roku attīsta loģiku, veicina prāta darbību un smadzeņu un atmiņas attīstību kopumā, utt, utt.

aroganis    1 Tak aunam skaidrs, ka zāle bija zaļāka, utt. Bet toreiz ļaužiem bija ieaudzināta augstāka atbildības sajūta, a tagad, tfu, pē:(

Jo9    1 DanaL izņēma vārdus no mutes, atliek tikai piešķirt žetonu :)

Šobrīd izglītības sistēma, manuprāt, seko rietumu tendencēm, kad studentam tiek dota iespēja pašizglītoties, t.i., mācību iestāde dod pamata priekšstatu un literatūras avotus, no kuriem pats nu var izglītoties dziļāk un pamatīgāk, cik ir nācies ar to saskarties.
Viss jau būtu labi, ja vien jauniešiem no bērnības būtu vairāk iemācīta šī spēja pašizglītoties, pienākuma apziņa u.tml.
Diemžēl realitātē izskatās, ka daudziem jauniešiem no bērnības jau iepotēta doma, ka viņi ir super-puper personības un supervaroņi tāpēc vien, ka ir radušies uz šīs zemes, un nav ne jāmācās, ne jāapgūst prasmes, nav jāciena dzimtā valoda, nav pienākumu, nav jāiegulda pūles sevis attīstībā u.tml.
Kaut vai darba tirgū - jauniešu ambīcijas sit augstu vilni, bet nepieciešamās zināšanas un prasmes nez kādēļ piemīt tikai retajam.

kokote    1 Deisa (2015-01-06 15:59)> autorei, kā 2 bērnu mātei gan vajadzēja zināt, ko bērna prāta (smadzeņu pusložu) attīstībai dod koordinētas darbības ar roku pirkstiem (rakstīšana tai skaitā), bet ko nu man- es jau savus dēlus ar datorspēlēm neaudzināju.
Lai nu kas, bet augstākās izglītības kvalitāte mums tiešām ir d...ā (pardon mai frenč(C)), protams ar atsevišķiem klasiskajiem pozitīvajiem izņēmumiem. Nesalīdzināsim programmas un mācāmos priekšmetus padlatvijā un tagad (izbaudīju abus periodus- tāpēc tā droši varu apgalvot), galvenais toreiz bija 2 augstskolas, 2 pedagošiskie institūti un 2 kultūrizglītības augstskolas, 1 sporta augstskola un 1 medicīnas augstskola - tāpēc arī bija konkurence daudz lielāka gan pasniedzēju, gan studentu vidū.

Hustler_  1 1 Tā jau es domāju. Padomju laika tehnikuma izglītība atbilst mūsdienu augstskolas izglītībai.

raima      Piekrītu Polus un riks86 viedokļiem.
Un interesanti ir skatīties kāds rokraksts ir cilvēkam. Smalkumus nezinu, bet šo to rokraksts pastāsta :)

Samurs      DanaL, militārā apmācība ne tuvu nav lielākā no muļķībām... Paskaties, kas notiek Izraēlā. Droši nepiekritīšu, ka domāšanu attīsta kalšana, tam nepieciešama izpratne. Gan labākie pasniedzēji, gan skolotāji liek (iemāca) domāt un izprast. Tomēr nenoniecina faktu zināšanas nozīmi.
Arvien vairāk pazūd pamatu izpratnes nozīmīgums. Visu zinās māte Gūgle...
Estepats, traki, ka tā arī neesi iepazinis skaitļu asi...
Ļoti liela nozīme ir tā laika un tagadējo skolotāju un pasniedzēju sagatavošanā, jo tajos laikos gadījuma cilvēki par skolotājiem tika daudz retāk. Protams, tagadējā skolēnu patvaļas laikmetā stingrība un prasīgums šķiet nevietā.
Lielā mērā no izglītības sistēmas ir izskausts entuziasms :( Cik daudzi kļuva par inženieriem, sākotnēji darbojoties mopēdistu, kokapstrādes, radiopulciņos, kurus parasti vadīja aizrautīgi cilvēki, bet bez obligātām pedizglītības prasībām...

Samurs      Agrāk, lai iegūtu diplomu, bija jāmācās, bet bija laiks, kad pietika tikai ar to, ka varēja samaksāt...

Spicis  1 1 Dažas piebildes. PSRS laikos augstskolās studējošie nodarbojās ar konspektu pārrakstīšanu, ne studijām. Pasniedzējs priekšā un dažkārt pat 90 rumpīši cītīgi pierakstīja viņa diktēto un zīmēja ko viņš vilka uz tāfeles. Tā bija noslodze pa 2 akadēmiskajām stundām uz lekciju, noteikti dienā 4 lekcijas, vai semināri, praktiskie un laboratoriju darbi. Nebija svarīgi kāds priekšmets - matemātika, fizika, ķīmija, elektrība vai elektronika, ekonomika, partijas vēsture, zinātniskais komunisms, militārā katedra. mani parasti uzjautrina pazīstamais termins AUGSTĀKĀ MATEMĀTIKA ! Būtu jāpārbola acis un jāskatās gaisā..., bet cik viss patiesībā prozaiski: ģeometrija no senās Grieķijas, Rindas, robežas, diferenciāļi, integrāļi XVII gadsimts. Ko ziniet par ģeometriju uz lodes, ar ko matemātika nodarbojas šodien? Atļaujiet :)

limonija      Par padomjlaikiem jau tā kā Riks086 un DanaL būtiskāko pateica - atliek piekrist. Savi plusi ir bijuši tad, un savi - ir tagad. No saviem laikabiedriem nezinu nevienu, kurš skolā būtu labā līmenī iemācījies otro svešvalodu(pirmā tad bija krievu, un to visi prata). Otro - angļu, vācu - tikai speciālo skolu absolventi(Liepājas 5.vsk., Rīgas 50. vai Franču licejs utt.). Šodien jaunieši valodas zina labāk, var droši braukt tālēs zilajās meklēt darbu. Es sevi 25 gadu vecumā laikam nemūžam nevarētu iztēloties strādājam kādā ES institūcijā, bet mana meita tiek galā, kaut absolvējusi visparastāko provinces vidusskolu un LU samērā neprestižo Sociālo zinātņu fakultāti.
Par bērnu apmācību mūsdienās runājot, visšokējošākais tomēr šķiet, ka visu grib gatavā veidā - testi, bildītes utt. Atmiņas treniņa ļoti pietrūkst - dzejoļus no galvas vairāk praktiski nemācās, garus domrakstus neraksta. Daudziem jauniem cilvēkiem atmiņa ir sliktāka nekā man, kam tuvojas jau 60...Protams, ir ļoti pozitīvi, ka viņi pārvalda jaunākās IT tehnoloģijas(gan ne tuvu visi), bet bieži neredz lietas kopsakarībās...
Man pašai arī ir bijusi iespēja salīdzināt - LVU beidzu tālajā 1980.gadā, 2000.gadā LPA - kā diena pret nakti, tāda sajūta, ka pēdējā variantā neko jaunu neiemācījos, vienīgi drusku datorzinības:)

skumjasaciis  1   Vēl 80. gadu beigās LU vairākus gadus vesela 1 diena nedēļā bija jāvelta kara katedrai!
Valsts eksāmenu gan atcēla, bet reāli draudēja... It kā jau nekas slikts tur nebija, pirmo palīdzību vismaz iedzina un vēl šādus tādus pamatus. Reāli arī dzīvē ir noderējis.
Vispār jāmācās arī specialitātē bija diezgan nopietni.

adamsone Tagad var runāt visu, neviens ne uz kurieni nesauks un nekas par to nebūs. To nevar novērtēt par zemu.
Neviens neliedz intensīvi mācīties, tiesa, ar koku un... nākamās atbildes