Augstākā izglītība toreiz un tagad

adamsone      Tagad var runāt visu, neviens ne uz kurieni nesauks un nekas par to nebūs. To nevar novērtēt par zemu.
Neviens neliedz intensīvi mācīties, tiesa, ar koku un reģistrācijas žurnālu blakus nestāv.

jadore      Tāpat kā limonija varu salīdzināt uz savas ādas :). Es pati mācības izbaudīju gan tālajos astoņdesmitajos, gan ne tik tālajā divi tukstoši piektajā mācoties maģistrantūrā. Gan tad gan tagad vari mācīties un vari iegādāties par naudu mājas darbus un kontroldarbus un diplomdarbus. Tagad nopirkt to visu ir plašākas iespējas, ja iet ´´mācīties ´´ diploma pēc, bet arī par plaģiātu risks tikt izmestam no skolas. Nopietnās skolās šim nopietna pieeja. Kad vairāk ieguvu? Noteikti maģistrantūrā, jo mācījos reālas, noderīgas lietas un arī pasniedzēji bija ar starptautisku pieredzi. Līmenis atkarīgs no skolas.

Paula6    4 Ja salīdzina augstāko izglītību un tās devumu toreiz un tagad, tad: 1. Latvijā ir par daudz augstāko mācību iestāžu (valsts+ privātas), kur notiek nevajadzīga dublēšanās un liela daļa mācību programmas nav noderīgas tautsaimniecībai. Toreiz vairāk domāja par profesiju noderīgumu; 2. pasniedzēju kadri ir ļoti vāji un novecojuši(izņemot IT), jauno pasniedzēju ir ļoti maz un spējīgākie aizbrauc. Toreiz vairāk domāja par jauniem kadriem, bija spēcīgāka konkurence un, ja neizgāja ikgadējo atestāciju un nebija vispāratzītu publikāciju, amats bija jāatstāj vai pazemināja. Šodien ja zaudē vienā, vari aiziet uz citu ar draugu palīdzību; 3. ļoti svarīgi bija uzņemšanas konkursi, kad uzņēma tikai labākos un spējīgākos, šodien mazāk (ja viņi tiek budžetā) un uzņem tos, kas maksā, bet bieži galīgi profānus, kuriem būtu vēlreiz jāmācās vdsk. vai pat pamatskolā vai arī jāapgūst tikai arods; 4. par lielu trūkumu uzskatu vdsk. pieļauto bez apdomas pārņemto no Rietumiem priekšmetu brīvo izvēli. Kurš skolnieks neizvēlēsies tos priekšmetus, kurus ir vieglāk un bez piepūles mācīties? arī vecākiem ir mazāk kreņķu, reti kuri padomā par bērnu nākotni. Arī testi neveicina ne domāšanu, ne prasmi runāt, komunikācijas neprasme redzama sadzīvē un darbā, tagad plaģiātisma izplatība(pat jāpieņem ir speciāls likums) un studenti šodien praktiski, ar nelieliem izņēmumiem, neprot mācīties patstāvīgi, jo nav tam izveidota bāze; 5. augstskolu programmas šodien ir maz saistītas ar nepieciešamajām profesijām tautsaimniecībā un nespēju jaunos speciālistus nodrošināt ar darbu...ir noteiktu profesiju(psihologi, juristi, ekonomisti u.c.)pārprodukcija; 6. Faktiski šodien Latvijas augstakā izglītība ir nonākusi strupceļā un nav neviena IZM kuram būtu ´´dūša" ķerties pie vispārējas vdsk. un augstākās izglītības reorganizācijas..pārāk daudz pretinieku, īpaši tagad pēc tam, kad nav aktualizētas daudzas augstkolu mācību programmas. Un ne velti tās visie

Paula6    3 ....visiem spēkiem pretojas starptautiskas atestācijas komisijas izveidei par mācību programmu un pasniedzēju atbilstību šodienas prasībām. Skumji, bet diemžēl tādi ir fakti.

Edg      Tajos laikos ne tikai zāle bij zaļāka, bet arī mācības bija intensīvakas un saturīgākas. Nepiekritīšu viedoklim kad vairums laika aizņēma militarā mācība. Manā gadījumā tā bija tikai trešaja kursā un ar tikai vienu semestri. Tā kā jau bija iestājušies pārmaiņu laiku un biju jau divus gadus nolauzis, tad man tur nevajadzēja piedalīties. Toties to brīvo laiku izmantoju lai iegūtu autovadītaja tiesības. Vismaz laiks nebija zemē nomests. Jā bija arī kompartijas kretīniskais marksisms, bet tikai viena lekcija nedēļā. Tāpēc negribēšu piekrist ka vairums priekšmetu būtu bijuši lieki.
Par šodienu runajot, bija reiz izdevība redzēt Turības nodarbību "sarakstu" uzreiz tika skaidrs kāpēc šodienas diploma vērtība ir mīksta papīra rullīsa cenā. Naudu ta paņem par "mācībām" bet 2/3 no dienas ir brīvs laiks. Tas ir dari ko gribu un katru semestri tiek cauri ņemts maksimums 4 priekšmeti. Cik atminos no sevīm ir nācies lauzties cauri pat 10 priekšmetiem semestrī. Patiesībā normālas brīvdienas bija tikai sestdienas un svētdienas un ari tad ja nebija kāds kursa darbs jātaisa. A tagadējie ja vien ir silts laiks darbadienās "studē" Jūrmalas smiltiņās.

borzomi      agrāk...cilvjiem lēnāk pielēca,tāpēc arī ilgāk mācīja..nebija tādas informācijas gūzmas,kā tagad.
Ieej i-netā un dabon visu,ko vajag saprast un kas noder.:)

Deisa    1 Internetam, protams, arī ir liela nozīme klātienes lekciju intensitātē - nu nav efektīvi sēdēt lekcijās un pierakstīt kaut ko ar roku, ko viens cilvēks runā, ja tajā pat laikā netā var atrast krietni vairāk informācijas par doto tēmu, lasīt un konspektēt, iegūt objektīvāku skatu. Nu nav tāpēc jāsēž klātienes nodarbībās. Vienīgi mīnuss ir studējošo pašu griba - ja nesēž neviens klāt, nafig iespringt, labāk paklubot, patusēt vai naudu papelnīt un pēdējā mirklī uz ātro roku kaut ko sakopēt, izbraukt pa vienkāršo. Bet tas nav novēršams, jo attīstoties tehnloģijām mainās dzīves ritms. Padomājiet, cik izglītoti pirms pārsimts gadiem bija aristokrāti. Jo viņiem tāpat nekā cita ko darīt nebija kā izglītoties. Bet tad arī viss notika lēnāk - vēstuļu apmaiņa nebija kā mūsdienās ar e-pastiem. Tagad visu vajag ātri, pa fikso, cilvēki steidzas, jāpaspēj tas, tas un šitas, informācijas daudz, visam laika nepietiek, viss jāpaspēj ātrāk. Arī mācīties.

Marijanna      Skolā dzeju māca un dzejoļus no galvas ir jāmācas, bet bērni nav spējīgi iemācīties. Domrakstus raksta, bet literatūru bērni nelasa, vārdu krājums nav, 350 vārdu sacerējums ir pasaules gals.

Torpedo      Pareizi ir kā saka Marijanna. Tagadējie skolnieki reāli regresē un, nelasot grāmatas, apzog paši sevi - nodzīvos dzīvi, pat nenojaušot, ka pamazām rāpjas atkaļ kokos un patiesībā izglītotam, domājošam un ar plašu vārdu krājumu apveltītam ir daudz interesantāk dzīvot :)

romija_    1 domājošam un ar plašu vārdu krājumu apveltītam ir daudz interesantāk dzīvot :) ..... šim gan piekrītu. .... bet, kāds tad ir DOMĀJOŠS CILVĒKS ? :)

Paula6    1 Te nu gan negribu piekrist Deisai, ka nav efektīvi sēdēt lekcijās un ar roku pierakstīt. Tikai pašam pierakstot un DOMĀJOT līdz var saprast daudzas lietas, bet izlasot vien internetā tās domas kā ūdens izlīst caur pirkstiem, tā arī izlasītais. Tehnoloģijām šodien būtu jābūt kā papildmateriālam jau uzņemtajām zināšanām. Tikai domājot un lasot literatūru, pat spēles spēlējot dzīvajā, nevis internetā, cilvēks iegūst ļoti daudz.

Deisa      Paula6 - jā, mēs katrs esam tik dažādi un daļai noteikti atmiņā labāk paliek tas, kas paša rokas rakstīts. Sevišķi tiem, kas kopš mazotnes ir radis rakstīt. Taču informācijas uztvere un atmiņa strādā kā nu kuram - viens ir vairāk vizuāliķis, cits audiāliķis, bet cits kinestētiķis. Man pašai ir vairāk attīstīta vizuālā atmiņa, tā nav cieši saistīta ar roku kustībām, bet gan vairāk ar redzamo, teksta izvietojumu, attēliem. Piedomāju pie tā, ko redzu, lasu, ne to, ko rakstu pati. Un šīs informācijas uztveres maņas mainās attīstoties tehnoloģijām. Un pēdējās tendences, kā pētījumi liecina, ka cilvēki informācijas uzņemšanai izvēlas video un audiomateriālus, lasa krietni mazāk. Tas nav ne labāk, ne sliktāk par kādreizējo informācijas uztveres veidu, tas ir vienkārši savādāk. No viduslaikiem atceļojis cilvēks, ja viņu pieliktu pie datora, diezin vai spētu ko uztvert, jo nav radis, taču mūsdienu jaunietim būtu problemātiski uztvert informāciju tik gausi, kā tas bijis krietnu laiku atpakaļ izglītojoties.