Latviskums vārdos un nosaukumos

Latvju tauta šūmējās par nelatvisku nosaukumu restorānam. Pa to laiku tai mājās skraida Āroniņi, Šarlotītes, Beniji . Tas tā kā latviskumu veicinoši būtu ?
Ai no ku tur, neņems taču pie sirds, citādi uz Benu būs jāiet. Tāds tas Klēvers, mīļie .

Pazistams (2015-07-21 18:14)    4 Gribēja izskatīties "nenormāli kruti" sanāca kā kūtspakaļā :)

fargo (2015-07-21 18:17)    1 ja tā, tad tiešām muļķīgi.

limonija (2015-07-21 18:18)  3 2 Nesaprotu - kāpēc par Lido neviens nešūmējas:) Un kur nu vēl Vinsents, Gan Bei u.c. smalkas ēstuves...:D

_erucanob_ (2015-07-21 18:45)    5 Tāpēc ka bibliotēka bija iesākumā domāta kā latviskuma sirds, no kuras izstarosies viss latviskais, kur latvju bērniņi Džastins-Endijs vai Daniela-Estere lasīs grāmatas.

fargo (2015-07-21 18:52)  2 2 ak tas par bibliotēku...
cilvēki, kuri grāmatas arī lasa, lieto ne tikai kā plauktu aizpildītājus, jau toreiz teica, ka nav vajadzīga ēka, bet latviešu literatūras "nociparošana", pārvēšana digitālā formātā. pirmie haja celāji bija visādi autortiesību parazīti. jo nebija skaidrs, ka tad viņi tur... "un cilvēki brīvi lasīs internetā!? un neko nemaksās?!" tākamā barža bija ar tiem, kas cēla. tāds piķis. banķieri, kas aizdod naudu, celntieki, kuri to saņem. trešā barža, tie bija politiķi, kuri var fotogrāfēties prožektu stendu fonā, bīdīt smalkas runas par 21. gadsimtu un izmesties par gaismas nesējiem, vēl neesošas gaismas pils projekciju fonā.
un tā, mums ir māja(smalkāk izsakoties - ēka), šis un tas ir nociparots, bet galīgi nepietiekami. tagad karosim par kafūžu nosaukumiem, ot labi.

Torpedo (2015-07-21 18:58)  1 5 Es arī nesaprotu, kur vecākiem tas kaifs, saliekot visādus tizlus nelatviskus vārdus, tipa, Kristiāns, Šarlote, Annemarija un visi pārējie. Vai nu paši mazizglītoti vai vnk nevēl saviem bērniem labu. Nu, un klēvers nacionālā bibliotēkā vispār ir nonsenss. Tikpat labi varēja būt Šašličnaja. Nu, ja bet tagad tādi laiki, kad anglicismi skaitās kruti, bet rusicismi ne

Geisha (2015-07-21 19:11)      Vienai Bārbalai tēvs Jānis, brālis Jānis, vīrs Jānis un vēl dēlu nosauca par Jāni. Citā ģimenē 3 dēli - Jānis, Juris un Pēteris. Tagad modē Marki, Markusi, nesen bija Kristeri. Daudzi bērniem vārdus dod internacionālus, lai vieglāk integrēties ārvalstīs. Manu vārdu neviens ārzemnieks nevar ne saprast ne izrunāt, bet, ja raksta angļu valodā tad pilnīgs sviests sanāk.

Torpedo (2015-07-21 19:11)    2 Un dubultvārdi vispār velk bērnam uz personības dalīšanos, tipa, šizofrēniju. Es sen esmu jau tādās domās, ka ja autovadītājiem vajag iet kuros un nolikt grūtus eksāmenes, tad, lai kļūtu par vecāku, tāda apliecība būtu jāiegūst vēl daudz grūtākos eksāmenos, jo tur tomēr ir jāuzņemas atbildību par cilvēku

draboss (2015-07-21 19:20)  3 3 Mūsdienās latviskums ir ik pa laikam nolamāt krievu un pazinot ka Dziesmusvētki ir feins pasākums, visadi citādi latviesi cenšas būt iztapīgi, kā jau te Geisa raksta "lai ārzemniekiem vieglāk saprast un izrunāt"

fargo_pa (2015-07-21 19:25)    1 cilvēki sāka izvairīties no vārdu saistības ar personu tad, tajās sabiedrības, kad persona kļuva mazsvarīga, bet izcelšanās svarīga.
svarīgi bija kā dēls tu esi, nevis kas TU esi.
kā tu uztvertu pilnīgi latvisku vārdu, ja tas būtu "laidievssvētīts", vai "drošsirdis". vai bērns tiktu nosaukts "vījīgiemati"? vai "lielkājis"? vai "zvaigznēsskatošais"? vai "visudzirdošais"?
tie vārdi izsauktu vislielāko izsmieklu. vārdus deva, lai raksturotu personu, kam ir dots vārds.
vai meiteni, ja sauktu "dāsnā"? vai "viņavienmērirpieupes"?
vārdiem bija jega, kad personas pašas īpašības bija primāras. kad tās kļuva par sekundārām, terciārām, svarīga ir izcelšanās, nevis tas cilvēks pats.
visi vārdi, kurus es nosaucu, ir tulkojumi no vārdiem, kuri ir reāli tajās valodās, lai cik jocīgi mūsdienās liktos, torpēd.

ramazoti (2015-07-21 21:01)      Žēl to zēnu, kurus nosauc dubultvārdā- Kails&Stīvs! Un ja vēl uzvārds Gulbis, Gailis, Sesks, Zivtiņš, Briedis, Porziņģis, Karlasons, Rags...

regina_dei_diamanti (2015-07-21 21:53)    2 Galvenais, ka lētākām ēstuvēm ir latviski nosaukumi - ir Folkklubs Ala, ir bistro Pipars, ir (nemaz ne tik lēta) āra kafejnīca Egle, ir kafejnīcu tīkls Sala. Kamēr citi bliež - jo dārgāk, jo krutāk, jo sarežģītāk, jo labāk. Tikmēr jūties kā muļķis, maksājot 4.50 par kafiju un cenšoties nekļūdīties nosaukumu Bellevue, D´Vine, Rennome utt. izrunā.

Luusila (2015-07-21 22:02)  1 2 Es laikam baigi dabūšu pa degunu, bet tomēr teikšu: ja jau latviešu meiča var pagulties zem melna nēģera, un tas skaitās normāli, tad jau laikam pat vairs nav svarīgi, cik nelatviski nosauc kārtējo ēstuvi. Iznāk tāda dubultmorāle,- te tajā izkārtnē man vajag latviskumu, bet gultai brauc cauri visādi ...tālāk neizteikšos.

RiksNulleAstoniSesi (2015-07-21 23:47)    1 Patiesībā tādu īsti latviskas cilmes personvārdu ir visai maz. Klāt var pieskaitīt pirmo Ulmaņlaiku jaundarinājumus (sk. XX gs. 30.gadu beigu kalendārus). Citi, kurus it kā uzskatām par latviskiem, patiesībā ir ar jūdu, ģermāņu, skandināvu saknēm - vienkārši mēs jau paaudžu paaudzēs esam pie tiem pieraduši. Mūslaikos vairums jaunieviesto vārdu, cik nu ar tiem iznāk saskarties, ir anglosakšu izcelsmes... Tīri subjektīvi man arī šie vārdi liekas drusku nepiemēroti, bet tā jau ir vecāku izvēle... :/

jokapec (2015-07-22 00:40)  1   Un? Pašam jau niks arī ļoti latvisks ;)

selnija_ (2015-07-22 00:41)      Es neņems pie sirds, jo tur tāpat neies.

Lucy (2015-07-22 09:07)    2 man arī pie pīīīī.. arī tur neies,jo kas zin,vienā mirklī plukš un sabruks:(
par cilvēku vārdiem,jā reizēm liekās,ka tie vecāki vispār nedomā ar galvām,bet pakaļām
es par latviskiem skanošiem vārdiem

Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu